Šī nodoma komentētāji aicina pārdomāt dažus fragmentus no Benedikta XVI trešās enciklikas „Caritas in Veritate”, kas izdota 2009. gadā. Dokumentā tiek atspoguļots Baznīcas viedoklis par pasaules ekonomisko krīzi un tiek piedāvāti iespējamie risinājumi Evaņģēlija mācības gaismā. Nozīmīgie jaunie elementi, kas šodien atklājas tautu attīstības kopainā, daudzos gadījumos prasa jaunus risinājumus – raksta pāvests. Risinājumi jāmeklē, ievērojot katram elementam piemītošos specifiskos likumus, un reizē arī cilvēka kopskatījuma gaismā – tāda skatījuma gaismā, kas atspoguļotu cilvēka dažādos aspektus, kādi tie atklājas mīlestības apskaidrotam skatienam. Tad atklāsies sevišķās sakritības un konkrētas risinājumu iespējas, neaizmirstot nevienu fundamentālu cilvēka dzīves sastāvdaļu.
Personas cieņa un taisnīgums prasa, lai ekonomiskie lēmumi pārspīlētā un morāli nepamatotā veidā nepalielinātu mantiskās atšķirības un lai prioritārais mērķis joprojām būtu dot visiem iespējas atrast un saglabāt darbu – uzsver Benedikts XVI. Papētot šo lietu rūpīgāk, redzam, ka to prasa arī „ekonomiskā loģika”. Sistemātiskais nevienlīdzības pieaugums starp sabiedrības grupām vienas zemes robežās un starp dažādu zemju iedzīvotājiem, respektīvi, relatīvās nabadzības pieaugums, ne tikai tiecas sagraut sabiedrības kompaktumu, šādā veidā apdraudēdams demokrātiju. Tas negatīvi izpaužas arī ekonomikā: aizvien vairāk nolietojot „sociālo kapitālu” – to attiecību kopumu, kuras pamatojas uz uzticību, paļāvību un noteikumu ievērošanu un ir nepieciešamas jebkurai pilsoniskai kopdzīvei (n. 32).
Aplūkojot attīstības problēmas, pāvests uzsver ciešo saikni starp nabadzību un bezdarbu. Daudzos gadījumos nabadzība ir cilvēka darba cieņas aizskāruma rezultāts, jo tiek ierobežotas darba iespējas (bezdarbs, nepilna nodarbinātība) vai arī netiek pienācīgi novērtēts darbs un tiesības, kas no tā izriet, vispirmām kārtām tiesības uz atbilstošu atalgojumu un uz darba ņēmēja un viņa ģimenes personīgo drošību. Tādēļ mans priekštecis – raksta Benedikts XVI – mūžībā aizgājušais Jānis Pāvils II jau 2000. gada 1. maijā Strādnieku jubilejas sakarā aicināja uz pasaules mēroga koalīciju atbilstošam darbam, atbalstot Starptautiskās Darba organizācijas izstrādāto stratēģiju. Šādā veidā viņš šim mērķim sniedza stipru morālu atbalstu, redzot, ka tas saskan ar ģimeņu centieniem visās pasaules zemēs.
Ko nozīmē vārds „atbilstošs darbs”? – jautā Benedikts XVI. Tas nozīmē darbu, kas izsaka katra vīrieša un katras sievietes būtībai piemītošo cieņu konkrētajā sabiedrībā: brīvi izraudzītu darbu, kas visiem ļauj efektīvi līdzdarboties savas kopienas attīstībā. Tas nozīmē darbu, kas ļauj strādniekam būt cienītam un brīvam no jebkādas diskriminācijas; darbu, kas ļauj apmierināt ģimenes vajadzības un sūtīt bērnus skolā; darbu, kas darba ņēmējiem ļauj brīvi organizēties un likt uzklausīt savu balsi; darbu, kas atstāj pietiekamu telpu, lai atrastu savas personiskās, ģimeniskās un garīgās saknes; darbu, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni pensijā aizgājušajiem (n. 63). Radiovaticana.org | 
