Komentējot Svēto Rakstu lasījumus, pāvests atgādināja, ka ļaunais gars sēj šķelšanos un nesaskaņas, turpretī Kristus nes mieru. Kristus pats ir mūsu miers. Svētais tēvs skaidroja un palīdzēja saprast Jēzus veikto dziedināšanu nozīmi, kā arī parādīja, ka Viņa brīnumu darbi ir joprojām aktuāli.
Bez tam, Benedikts XVI izteica dziļu sašutumu par Auroras pilsētā, ASV, kinoteātrī notikušo aukstasinīgo slepkavību, kā arī pauda sarūgtinājumu par prāmja avāriju netālu no Zanzibāras. Apšaudē filmas laikā ASV tika nogalināti 12 un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki. Upuru vidū ir arī bērni. Svētais tēvs izteica visdziļāko līdzjūtību cietušo ģimenēm un draugiem, un pauda savu vienotību lūgšanā.
Skaidrojot svētdienas Svēto Rakstu lasījumus, pāvests atgādināja, ka Dievs ir visas cilvēces gans. Tas nozīmē, ka Viņš grib, lai mēs dzīvotu un sasniegtu savu mērķi. Mūsu dzīves mērķis ir tieši dzīves pilnība, tās piepildījums. To saviem bērniem vēlas katrs tēvs un katra māte. Viņi grib, lai bērni sevi īstenotu un būtu laimīgi. 22. jūlijā Baznīca atzīmēja sv. Marijas Magdalēnas liturģiskās piemiņas dienu. Evaņģēlists Lūkass stāsta, ka no viņas Jēzus izdzina septiņus ļaunos garus (sal. Lk 8, 2). Tas nozīmē, ka viņa tika pilnīgi atbrīvota no ļaunā verdzības – piebilda pāvests. Taču kas ir šī dziļā dziedināšana, ko Dievs veic caur Jēzu? – viņš jautāja. Būt dziedinātam, nozīmē, saņemt patiesu un pilnīgu mieru. Šis miers ir cilvēka izlīgšanas ar sevi un citiem rezultāts. Lai to iemantotu, cilvēks ir aicināts izlīgt ar Dievu, ar citiem cilvēkiem, ar pasauli un ar sevi. Benedikts XVI atgādināja, ka velns vienmēr cenšas sabojāt Dieva darbu. Velns sēj šķelšanos cilvēka sirdī, šķelšanos starp dvēseli un miesu, šķelšanos cilvēku savstarpējās attiecībās, tautu attiecībās, cilvēka attiecībās ar Dievu un ar visu radību. Ļaunais gars sēj nemieru un ir kara cēlonis. Turpretī, Dievs ir miera avots. Turklāt, sv. Pāvils māca, ka pats Kristus „ir mūsu miers” (Ef 2, 14). Lai īstenotu izlīgšanas darbu, Viņam bija jākļūst par upura Jēru – par „Dieva Jēru, kas nes pasaules grēkus” (Jņ 1, 29). Tikai tā Viņš varēja piepildīt šos brīnišķīgos psalma vārdus: „Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu, un es palikšu Kunga namā vienmēr” (23, 6).
„Dārgie draugi, šie vārdi liek vibrēt mūsu sirds stīgām, jo izsaka mūsu visdziļākās ilgas,” sacīja Svētais tēvs. „Tie parāda, kam mēs esam radīti. Mēs esam radīti dzīvībai, mūžīgajai dzīvei! Tie ir tā cilvēka vārdi, kurš, tāpat kā Marija Magdalēna, piedzīvoja savā dzīvē Dievu un uzzināja, kas ir miers, kas nāk no Viņa. Šo vārdu patiesība visspilgtāk atklājas tad, kad tie nāk pār Marijas lūpām, kura jau dzīvo uz mūžiem Debesu mājokļos, kur viņu ieveda Labais Gans, Dieva Jērs. Marija, Kristus Māte, kas esi mūsu miers, lūdz par mums!”
„Nāciet savrup vientuļā vietā un atpūšaties drusku,” sacīja Jēzus saviem mācekļiem (Mk 6, 31). Šajā kontekstā pāvests norādīja, ka arī katram no mums vajadzīga kāda atpūtas vieta un miera osta. Katram no mums nepieciešams atrast laiku un vietu, lai pabūtu vienatnē ar Kungu. Klusumā padziļinās mūsu attiecības ar Dievu un reizē mēs kļūstam tuvāki paši sev. Atrodot Dievu, mēs atrodam paši sevi un iemantojam sirdsmieru, jo Dieva klātbūtne mūs iekšēji pārveido un ļauj kļūt aizvien labākiem – sacīja Svētais tēvs, aicinot katru ticīgo atrast laiku lūgšanai un Vissvētākā Sakramenta pielūgsmei. Radiovaticana.org |
