Runa ir par bīskapu, kurš ar savu teikto un rakstīto vārdu, kā arī ar pastorālā darba iniciatīvām liecināja un efektīvi sludināja ticību mūsdienu cilvēkiem, iegūstot tuvumā un tālumā dzīvojošo ticīgo cieņu un mīlestību. Viņš kļuva par piemēru daudziem bīskapiem pasaulē. Kardināls Martini bija jezuīts, zinātnieks un izcils Svēto Rakstu pētnieks. Svētā Ignācija no Lojolas rekolekcijas palīdzēja viņam saglabāt tiešu un konkrētu saikni ar Kristu, dziļu harmoniju starp Svēto Rakstu lasīšanu un ikdienas dzīvi. Izrādījās pareizs pāvesta Jāņa Pāvila II lēmums uzticēt augstas kultūras cilvēkam, zinātniekam, Bībeles institūta un Gregora universitātes rektoram vadīt vienu no lielākajām diecēzēm Itālijā. Nesen publicētajā mazajā grāmatiņā "Bīskaps" kardināls Martini raksta: „Lai neviens bīskaps nedomā, ka spēs vadīt sev uzticētos cilvēkus izmantojot neskaitāmus dekrētus, pavēles, aizliegumus un negatīvus nosodījumus. Lai bīskaps koncentrējas uz garīgo formāciju, iekvēlinot cilvēkos mīlestību pret Svētajiem Rakstiem.” Šie vārdi ir kardināla atstātais garīgais mantojums. Tāpēc ir vērts par to atcerēties, īpaši šodien, kad meklējam jaunus evaņģelizācijas ceļus – saka priesteris Federiko Lombardi. Karlo Marija Martini ir dzimis Turīnā 1927.gada 15.februārī. 17 gadu vecumā iestājās jezuītu ordenī. Iesvētīts par priesteri 1952.gadā, bet nominēts par Milānas arhibīskapu metropolītu 1979.gadā. Priesteri Martini par bīskapu konsekrēja svētīgais Jānis Pāvils II. Jau 1983.gadā pāvests viņam piešķīra kardināla titulu. Kardināls Martini Milānas arhidiecēzi vadīja līdz 2002. gadam. Vienlaikus ilgus gadus strādāja par docētāju augstskolā. Pēc uzturēšanās Svētajā Zemē, 2008.gadā atgriezās Itālijā, lai ārstētos no Parkinsona slimības. Kardināls Karlo Marijas Martini mūžībā aizgāja 31.augustā 85 gadu vecumā. Radiovaticana.org | 
