Intervijā ”Svētdienas rītam” LBB ģenerālsekretārs Valdis Tēraudkalns iepazīstina ar darba norisi pie jaunā Bībeles tulkojuma: „Projekts sākās 1995. gadā. Darbs noritēja paralēli divās darba grupās – Jaunās un Vecās Derības apakškomisijās. Sēdēs tulkotāji prezentēja kolēģiem no senajām Bībeles valodām tulkotos tekstus un diskusijās nāca pie kopīga lēmuma par labāko teksta variantu. Šajā darba posmā viņus laiku pa laikam konsultēja Apvienoto Bībeles biedrību (ABB) konsultanti ar daudzu gadu pieredzi šajā darbā. Viņi nezināja latviešu valodu un nevarēja vērtēt tulkojuma labskanīgumu un literārās valodas nianses, toties viņi varēja sniegt ieteikumus tā vai cita vārda vai frāzes izvēlei tulkošanā, norādīt uz citu valstu pieredzi. Daļa jauntulkoto tekstu (Jaunā Derība, Vecās Derības poēzijas grāmatas) tika izdoti atsevišķās grāmatās, lai lasītājiem sniegtu priekšstatu par jauno tulkojumu un dotu iespēju izteikt kritiku. Dažas Bībeles daļas (piemēram, evaņģēliji) pat izdotas vairākkārt, katru reizi veicot precizējumus tulkojumā. Priekšlikumu bija daudz, un tos sūtīja gan eksperti senajās valodās un latviešu literārajā valodā, gan dažādu konfesiju garīdznieki, gan cilvēki, kurus varam saukt vienkārši par Bībeles mīļotājiem. Gala variants, kas šobrīd atrodas tipogrāfijā un izveidots pēc ieteikumu izskatīšanas, ievērojami atšķiras no pirmajiem paraugtulkojumiem.” LBB izdotajā avīzē “Jaunais”, kur tiek reklamēts jaunais Bībeles tulkojums, varam lasīt vairākus interesantus atzinumus. Piemēram, Valdis Tēraudkalns atzīst: „Katrai paaudzei būtu vajadzīgs jauns Bībeles tulkojums, jo valoda mainās. Jaunajai paaudzei ne visi vārdi, kas atrodami trimdā tapušajā 1965. gada Bībeles izdevumā, ir saprotami.” Viens no Vecās Derības tekstu tulkotājiem Enoks Neilands atklāj: „Teksts tika ņemts no Biblia Hebraica Stuttgartensia, kas ir Vecās Derības tekstu klasisks, zinātnisks izdevums, kurā apkopoti Vecās Derības tekstu pētījumu rezultāti. Izmantojām arī citus papildlīdzekļus un ieskatījāmies Bībeles tulkojumos dažādās valodās, lai palūkotos, kā citi risinājuši tulkojuma problēmas.” Savukārt Aleksandrs Bite, Jaunās Derības tulkotājs, stāsta: „Jaunajā Bībeles tulkojumā ir daudz atšķirību ar iepriekšējo tekstu, jo tas tiešām ir jauns tulkojums. Droši vien daudziem būs kādas lietas jaunajā tulkojumā grūti pieņemt.” Jaunais Bībeles tulkojums ir izdots divos variantos. Viens – tumši zilos vākos – protestantu izdevums. Otrs – sarkanos vākos – ar deiterokanoniskajām grāmatām, ko protestanti dēvē arī par “Vecās Derības apokrifiem”. Ir ļoti labi un apsveicami, ka tapis jauns Bībeles tulkojums, bet katoļticīgajiem šajā sakarībā jāņem vērā dažas svarīgas lietas. Pirmkārt, jāapzinās, ka izdevējs ir LBB un šie izdevumi ir paredzēti protestantiem (protams, arī valodniekiem un kultūras pētniekiem tie būs noderīgi, kā arī visiem interesentiem). Otrkārt, paplašinātajā izdevumā, pēc Vecās Derības grāmatām, ko pieņem protestanti, ir ievietotas 18 “deiterokanoniskās grāmatas”. Šajā Bībeles izdevumā jēdziens “deiterokanoniskās grāmatas” attiecas uz visām tām grāmatām, kuras atrodas tā saucamajā Septuaginta, jeb Vecās Derības tulkojumā grieķu valodā, kuru lietoja jūdi, kas dzīvoja Aleksandrijā. Noderīgi ir zināt, ka pareizticīgā Baznīca pieņem visas šīs grāmatas, izņemot 4. Makabeju grāmatu. Tomēr Katoliskā Baznīcā no šīm grāmatām par kanoniskām (patiesām, svētām) atzīst šādas grāmatas, kurām jaunajā Bībeles izdevumā ir doti nosaukumi: Tobita gr., Judītes gr., daži fragmenti no Esteres gr. no Septuagintas, 1. Makabeju gr., 2. Makabeju gr., Salamana gudrības gr., Sīraha gudrības gr., Baruha gr., Jeremijas vēstule, Daniēla gr. pielikumi. Treškārt, šo pieminēto grāmatu vai to fragmentu atrašanās jaunajā Bībeles izdevumā nenozīmē, ka tas atbilst katoliskajam tulkojumam. Protams, šo tulkojumu drīkst lasīt, bet jāpatur prātā, ka Svētie Raksti veido vienu veselumu, ko mēs lasām saskaņā ar visas Baznīcas dzīvo Tradīciju un ņemam vērā ticības patiesību saistību (skat. Katoliskās Baznīcas katehisms 112-114). Atcerēsimies zīmīgu stāstu no Apustuļu darbiem par kādu vīru no Etiopijas, kurš lasīja fragmentu no pravieša Isaja grāmatas. Filips viņam vaicāja: „Vai tu domā, ka saproti, ko tu lasi?” Etiopietis atbildēja: „Kā lai es to varu, ja man neviens nepaskaidro?” (Apd 8,26-35). Kā Svētais Gars vadīja Filipu palīdzēt šim patiesību meklējošam cilvēkam, tā Svētais Gars caur Baznīcas kalpošanu mums skaidro Svētos Rakstus un palīdz arvien labāk atklāt Patiesību. Laikraksts "Nāc"
Foto: Bibelesbiedriba.lv | 
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)