Svētais Marks raksta, ka šis cilvēks nebija akls no dzimšanas, bet bija zaudējis redzi dzīves laikā. Viņš apzinājās, ka ir zaudējis spēju redzēt. Tajā pašā laikā Bartimejs cer, ka tikšanās ar Jēzu Kristu var izdziedināt viņa aklumu. Tā arī notiek. Turpinot uzrunu, pāvests norādīja uz svētā Augustīna komentāru. Baznīcas doktors skaidro, ka Bartimejs bija bagāts vīrs, kas kādu dienu zaudēja visu. Viņš bija ne tikai akls, bet arī ubags. Šī interpretācija liek aizdomāties, ka arī mēs varam zaudēt garīgo bagātību. Bartimejs prezentē visus tos, kuri dzīvo sen evaņģelizētajos pasaules reģionos, kur šodien ir vāja ticības gaisma, kur cilvēki ir attālinājušies no Dieva, aizmirstot, ka Kristus ir dzīves pamats. Bartimejs prezentē tos cilvēkus, kuri ir zaudējuši ne tikai materiālās bagātības, bet arī garīgās vērtības un cieņu, un kuri vairs nespēj saskatīt ceļu pie Dieva. Tie bieži pat neapzinās, ka zaudējuši savas eksistences jēgu. Tik daudziem ir vajadzīga jauna evaņģelizācija. Tik daudziem ir vajadzīga jauna tikšanās ar Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, kurš var atvērt mums acis un parādīt ceļu – teica Benedikts XVI. Par Bīskapu Sinodes noīmi Pāvests norādīja uz Bīskapu Sinodes par jauno evaņģelizāciju nozīmi. Jaunā evaņģelizācija attiecas uz visu Baznīcas dzīvi. Tā pirmām kārtām attiecas uz pastorālo darbu, kam jābūt Gara uguns stiprinātam, lai varētu iedegt gaismu ticīgo sirdīs, lai viņi aktīvi piedalītos katoļu kopienas dzīvē, pulcētos kopā un svinētu Kunga dienu, stiprinātos ar Dieva Vārdu un mūžīgās dzīves Maizi.
Benedikts XVI uzsvēra, ka Bīskapu Sinodes laikā izcelti trīs svarīgi pastorālā darba aspekti. Viens no tiem ir kristīgās iniciācijas sakramentu padziļināšana. Baznīcai jārūpējas par atbilstošu katehēzi, lai palīdzētu bērniem un pieaugušajiem sagatavoties Kristības, Iestiprināšanas un Euharistijas sakramentu saņemšanai. Ne mazāk svarīgs ir arī Gandarīšanas sakraments – Dieva žēlsirdības avots.
Otrs aspekts attiecas uz misiju ad gentes. Baznīcas uzdevums ir sludināt pestīšanas vēsti visiem, kuri līdz šim vēl nav iepazinuši Jēzu Kristu. Runa ir par vairākām valstīm Āfrikā, Āzijā un Okeānijā.
Savukārt trešais aspekts attiecas uz visiem nokristītajiem, kuri nedzīvo saskaņā ar Kristības solījumiem. Šādu cilvēku ir ļoti daudz visos kontinentos, īpaši tajās zemēs, kur valda sekularizācija. Bez tradicionālām pastorālā darba metodēm Baznīcai, balstoties uz savu pamatuzdevumu, jāprot izmantot arī jaunus veidus, piemērojot tos dažādām kultūras tradīcijām.
Euharististijas svinības noslēdzās ar mariānisko lūgšanu „Kunga eņģelis”. Pāvesta pārdomu galvenā tēma bija Bīskapu Sinode. Viņš atgādināja, ka evaņģelizācija ir visu kristiešu uzdevums. Tā liek kļūt dedzīgakiem ticībā, mudina atjaunot sakramentālo dzīvi un praktizēt ticību, lai sniegtu liecību tiem, kuri ir attālinājušies no Baznīcas. Pāvests atgādināja, ka trīs nedēļu ilgā Bīskapu Sinode kļuva par ekleziālās kopienas pieredzi. Tā notika Ticības gada un Vatikāna II koncila atklāšanas 50. gadskārtas ietvaros.
Īpaši nozīmīga bija svētīgā Jāņa XXIII un Dieva kalpa Pāvila VI piemiņa un Vatikāna II koncila atcere. Tas palīdzēja apzināties, ka jaunā evaņģelizācija nav mūsu izgudrojums, bet gan dinamisms, kāds pēdējos piecdesmit gados ir attīstījies Baznīcā. Sapratām, ka valstis ar senām kristīgajām tradīcijām ir kļuvušas par „misiju zemēm”. Šodien jāsludina Evaņģēlijs sekularizētajā sabiedrībā. Tāpēc ir jāpalīdz visiem saprast, ka tikai Jēzus Kristus ir katra laikmeta vienīgā un patiesā novitāte. Benedikts XVI aicināja ticīgos aktīvi iesaistīties Baznīcas atjaunotnes darbā, lai garīgi atjaunotu mūsdienu sekularizēto pasauli. Šī atjaunotne sākas no tikšanās ar Jēzu Kristu, Viņa patiesību un žēlastību, Viņa „vaigu”, kas ir tik cilvēcisks un reizē dievišķs, un kurā atmirdz Dieva noslēpums” – teica Svētais tēvs. Radiovaticana.org | 
