„Mācīsimies saskatīt otra cilvēka dziļākās ilgas un gaidas! Saskatīsim viņa vēlmi būt mīlētam!” – mudināja pāvests 4. novembrī uz lūgšanu „Kunga eņģelis” Svētā Pētera laukumā sanākušos svētceļniekus. Benedikts XVI skaidroja svētdienai veltīto Marka evaņģēlija fragmentu par lielāko, proti, mīlestības bausli. Īstenībā, Dieva un tuvākā mīlestības bauslis nav pavēle – sacīja Benedikts XVI. Šī mīlestība ir dāvana. Tā ir realitāte, ko Dievs mums atklāj un ļauj piedzīvot.
Pirms dažām dienām, 1. novembrī, Baznīca svinēja Visu Svēto svētkus. Svētie ir tie, kuri, uzticot sevi Dieva žēlastībai, cenšas dzīvot saskaņā ar šo pamatlikumu, tas ir, Dieva un tuvākā mīlestības bausli. Benedikts XVI uzsvēra, ka mīlestības bausli var pilnīgi īstenot tikai tas, kurš dzīvo dziļās attiecībās ar Dievu. Tas ir līdzīgi kā ar bērnu. Viņš iemācās patiesi mīlēt tad, kad viņam ir labas attiecības ar māti un tēvu.
Ja cilvēkā ir dziļi iesakņojusies Dieva mīlestība – skaidroja pāvests – tad viņš spēj mīlēt arī tos, kuri šķietami nav pelnījuši mīlestību. Tēvs un māte mīl savus bērnus ne tikai tad, kad bērni to ir pelnījuši. Viņi viņus mīl vienmēr, arī brīžos, kad nākas norādīt uz viņu kļūdām. Dievs māca mūs vienmēr vēlēt tikai un vienīgi labu, un nekad nevēlēt ļaunu. Viņš mūs māca uzlūkot otru ne tikai ar savām acīm, bet ar sava Dēla, Jēzus Kristus, skatienu. Tas ir skatiens, kas sākas sirdī, un nepaliek virspusē; tas ir skatiens, kas sniedzas pāri šķietamībai; cilvēks ar šādu skatienu saskata otra cilvēka dziļākās ilgas, proti, vēlmi būt sadzirdētam, ilgas pēc nesavtīgas uzmanības, ar vienu vārdu sakot, ilgas pēc mīlestības.
Benedikts XVI paskaidroja, ka reizēm notiek arī pretējais. Tad, kad es pieņemu otru cilvēku tādu, kāds viņš ir, eju viņam pretī, atveru viņam savu sirdi, beigu beigās es sāku iepazīt arī Dievu un apzinos, ka Dievs ir, un ka Viņš ir labs. Dieva un tuvākā mīlestība ir nešķiramas – uzsvēra Svētais tēvs. Šo baušļu vienība atklājas pašā Kristus personā. Šo mīlestību mēs saņemam no Viņa Euharistijā. Saņēmuši Viņu pašu, Euharistiskās Maizes pabaroti, mēs kļūstam spējīgi mīlēt viens otru tāpat kā Viņš mūs mīl. Radiovaticana.org | 
