Vispārējās audiences laikā pāvests turpināja pievērsties iepriekšējā trešdienā iesāktajam tematam par katra cilvēka sirdī ieliktajām ilgām pēc Dieva. Viņš runāja par trīs ceļiem, kas cilvēku ved pie Dieva iepazīšanas. Pirmais ceļš ir radītā pasaule, otrais – pats cilvēks, trešais – ticība. Runājot par pēdējo, Svētais tēvs atgādināja, ka ticība nav ilūzija vai bēgšana no realitātes. Tā ir tikšanās ar Kristu, kas pārveido cilvēka domāšanas veidu un rīcību. Vispirms pāvests atgādināja, ka iniciatīva vienmēr pieder Dievam. Ja runājam par ticību un ceļu pie Viņa, tad jāņem vērā, ka Viņš pirmais mums iziet pretī, apgaismo mūs un vada, vienmēr respektējot mūsu brīvību. Dievs mūs nenogurstoši meklē. Viņš vienmēr paliek uzticīgs cilvēkam, kuru pats radīja un atpestīja. Dievs vienmēr soļo mums līdzās, jo Viņš mīl mūs. Svētais tēvs uzsvēra, ka mums vajadzētu nemitīgi dzīvot ar šo pārliecību. Katra kristieša uzdevums ir būt par Evaņģēlija prieka liecinieku un vest savus līdzcilvēkus pie Kristus. Ne vienmēr tas ir viegls uzdevums. Tomēr katram no mums to jāuzskata par savu uzdevumu.
Benedikts XVI atzina, ka šodien netrūkst ticības grūtību un pārbaudījumu. Ļaudis neizprot ticības jēgu un to atmet. Savā laikā apustulis Pēteris mudināja kristiešus: „Esiet vienmēr gatavi atlīdzināt katram, kas prasa no jums norēķinu par to cerību, kas ir jūsos” (1 P 3, 15). Ja pagātnē Rietumu pasaulē ticība tika cieši saistīta ar ikdienas dzīvi, tā bija pašsaprotama, tad šodien atrodamies diametrāli pretējā situācijā. Ja agrāk neticīgajam nācās attaisnot savu neticību, tad tagad ticīgajam jābūt spējīgam pamatot savu ticību. Mūsdienās sastopam kādu fenomenu, kas ir ļoti bīstams ticībai. Tas ir tā saucamais „praktiskais” ateisms. Cilvēks nenoliedz ticības patiesības vai reliģiskos ritus, bet arī nesaista tos ar savu ikdienas dzīvi. Viņš nesaskata to derīgumu. Pāvests uzsvēra, ka visbiežāk ticība Dievam ir ļoti virspusēja, bet dzīves veids tāds it kā Dieva nemaz nebūtu. Izrādās, ka šādam dzīves veidam ir ļoti destruktīvas sekas, jo tas cilvēku padara vienaldzīgu ticības lietās.
Tātad, kādas ir tās atbildes, ko ticība ir aicināta „lēnprātībā un bijībā” sniegt? – jautāja pāvests. Viņš norādīja uz trīs ceļiem, ko attaisno gan dabiskie prātojumi, gan ticība, apzīmējot tos ar vārdiem: pasaule, cilvēks, ticība. Runājot par pirmo, Benedikts XVI atzina, ka mūsdienu cilvēkam vajadzētu atgūt spēju saskatīt radītās pasaules skaistumu un tajā ielikto brīnišķīgo kārtību. Pasaule nav haoss. Jo vairāk to iepazīstam un atklājam tās vienreizējos mehānismus, jo labāk saskatām, ka pasaules pastāvēšanas pamatā ir radošs plāns. Tātad, pirmais ceļš, kas tuvina cilvēku Dieva iepazīšanai, ir radības kontemplācija. Otrais – spēja apstāties un ieskatīties sevī, savas sirds dziļumos, lai saskatītu šīs slāpes pēc bezgalīgā, kas mīt mūsos un liek doties viņpus redzamā pretī neredzamajam. „Ar savu atvērtību uz patiesību un skaistumu, ar savu morālā labuma izjūtu, ar savu brīvību un sirdsapziņas balsi, ar savām ilgām pēc bezgalīgā un svētlaimes cilvēks jautā par Dieva eksistenci”, lasām Katoliskās Baznīcas katehismā (n. 33).
Trešais ceļš ir ticība. Cilvēks, kurš tic, ir vienots ar Dievu – uzsvēra Benedikts XVI. Ticīgais ir atvērts Dieva žēlastībai un mīlestības spēkam. Tādējādi, viņš liecina ar savu dzīvi nevis par sevi, bet par augšāmcēlušos Kristu. Ticīgais nebaidās apliecināt savu ticību ikdienas dzīvē. Viņš ir atvērts dialogam un attiecībām ar citiem cilvēkiem. Ticība nav ilūzija, bēgšana no realitātes, ērta patvēruma meklēšana, sentimentālisms. Ticība ir tikšanās ar Dievu, un tā saistās ar mūsu mentalitātes, spriedumu, vērtību kritēriju, izvēles un darbības maiņu. Tā ir būtiski saistīta ar visu mūsu dzīvi un ietver sevī aicinājumu sludināt Labo Vēsti, kas atbrīvo cilvēku.
Katehēzes noslēgumā pāvests norādīja, ka šodien cilvēkiem trūkst īstas izpratnes par ticību, jo viņi to saista ar ārējiem rituāliem un vērtību sistēmu, bet nevis ar dievišķo patiesību, ar Dievu, kurš vēlas uzturēt ar cilvēku ciešas mīlestības attiecības. „Kristietība ir vispirms nevis morāle vai ētika,” uzsvēra Benedikts XVI, „bet ar mīlestību saistīts notikums”. Radiovaticana.org
Foto: L'Osservatore Romano |
