Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Francisks: Mammas un sievietes, uz priekšu ar šo liecību!
04.04.2013 pl. 14:30
Kristus augšāmcelšanās sniedz mums lielu cerību, jo, pateicoties šim notikumam, mūsu priekšā paveras dzīve uz mūžiem kopā ar Dievu, laimes pārpilnība, droša apziņa, ka ļaunums ir uzvarams – sacīja Francisks vispārējās audiences laikā.

Viņš aicināja ticīgos priecāties par to, ka esam kristieši, un mudināja, lai mēs nebaidāmies mīlēt Dievu. Svētais tēvs atzina, ka katram no mums ir svarīgi apzināties un sajust, ka Dievs mūs mīl. To spilgti atklāj Kristus augšāmcelšanās notikuma liecinieki – sievietes un apustuļi.

Uz tikšanos ar Francisku Svētā Pētera laukumā pulcējās vairāk nekā 30 tk. svētceļnieku no daudzām pasaules valstīm. Viņu vidū bija daudz jauniešu, kuriem pāvests veltīja īpašus vārdus. Viņš tos mudināja nest cerību pasaulei, ko nomoka kari, ļaunums un grēks.

Ticības gada ietvarā katehēzes mācībā Francisks pievērsās Credo vārdiem: „Trešajā dienā augšāmcēlies, kā pravietots Rakstos.” Kristus augšāmcelšanās ir kristīgās vēsts centrālais notikums, kas tika sludināts jau kopš kristietības sākumiem. Svētais tēvs uzsvēra, ka tieši Jēzus nāve un augšāmcelšanās ir mūsu cerības atslēga, jo ļauj uz visu raudzīties mūžības perspektīvā. Tas ir mūsu spēks! Kristus augšāmcelšanās ļauj uz ikdienas dzīves notikumiem skatīties jaunā gaismā. Tas savukārt palīdz drosmīgi pārvarēt dažādas dzīves grūtības.

Kādā veidā mums tika nodota ticības patiesība par Kristus augšāmcelšanos? – jautāja Francisks. Viņš paskaidroja, ka Jaunajā Derībā sastopamies ar diviem liecības veidiem. Dažas liecības ir pasniegtas ļoti sintētisku formulu veidā, citas – kā plašāki stāsti. Pāvests pievērsās otrajam veidam. Viņš atgādināja, ka Kristus augšāmcelšanās notikuma pirmās liecinieces bija sievietes. Rīta agrumā atnākušas pie kapa, tās atrada pirmo zīmi, proti, tukšo kapu. Tālāk sekoja tikšanās ar Dieva vēstnesi, kurš paziņoja: Jēzus no Nācaretes nav šeit. Viņš ir augšāmcēlies. Francisks norādīja, ka sievietes ieticēja un tūlīt steidzās nodot šo vēsti tālāk. Prieku par to, ka Jēzus ir dzīvs, kā arī cerību, kas piepilda sirdi, nav iespējams paturēt sevī.

Izjutīsim prieku par to, ka esam kristieši! – mudināja Svētais tēvs. Mēs ticam tam Augšāmceltajam, kurš uzvarēja ļaunumu un nāvi! Būsim drosmīgi, lai „izietu” un tādā veidā piepildītu ar šo prieku un šo gaismu visus mūsu dzīves nostūrus! Kristus augšāmcelšanās ir mūsu lielākā drošība. Tas ir lielākais dārgums! Kā gan lai tajā nedalītos ar citiem! Šis dārgums nav domāts tikai mums. To esam saņēmuši, lai nodotu tālāk, dotu citiem un dalītos ar citiem. Tā ir mūsu liecība.

Katehēzes turpinājumā pāvests paskaidroja, kāpēc Jaunajā Derībā tikai vīrieši, tas ir, apustuļi tiek minēti kā Augšāmcelšanās liecinieki, bet nevis sievietes. Saskaņā ar tā laika jūdu likumu, sievietes un bērni nevarēja sniegt ticamu liecību. Turpretī Evaņģēlijs ierāda sievietei primāru vietu un lomu. Šeit varam atrast kādu elementu, kas pierāda to, ka Augšāmcelšanās bija patiess vēsturisks fakts. Ja tas būtu izdomājums, tad tā laika kontekstā šo faktu nesaistītu ar sieviešu liecību. Turpretī evaņģēlisti vienkārši stāsta par to, kas notika, un pirmās liecinieces ir sievietes. Tas mums parāda, ka Dievs neizvēlas saskaņā ar cilvēciskajiem kritērijiem – piebilda Francisks. Jēzus dzimšanas pirmie liecinieki bija gani – vienkāršie un pazemīgie ļaudis; augšāmcelšanās pirmās liecinieces bija sievietes.

Tas ir kaut kas skaists – turpināja Svētais tēvs. Tā ir katras sievietes, mātes un vecmātes misija. Viņas ir aicinātas liecināt saviem bērniem un mazbērniem, ka Jēzus ir dzīvs, ka Viņš ir augšāmcēlies. „Mammas un sievietes, uz priekšu ar šo liecību!”, mudināja Francisks. Viņš piebilda, ka Dievs skatās uz mūsu sirdi. Viņam svarīgi, cik mēs esam atvērti, un vai mēs uzticamies Viņam. Ticības lieciniekiem jāiemanto vienkāršs un mīlestības pilns skatiens. Arī katram no mums ir svarīgi apzināties un sajust, ka Dievs mūs mīl. Mēs esam aicināti nebaidīties Viņu mīlēt. Ticību apliecinām ar muti un ar sirdi, ar vārdu un ar mīlestību – sacīja pāvests.

Katehēzes noslēgumā viņš atgādināja, ka tikšanās ar augšāmcēlušos Kristu mūs pārveido, piešķir mūsu ticībai jaunu spēku un nesatricināmu pamatu. Mūsu rīcībā ir daudz zīmju, kas palīdz saskatīt augšāmcēlušos Kristu. Tie ir Svētie Raksti, Euharistija, citi sakramenti, žēlsirdība, mīlestības žesti. Mēs esam aicināti ļaut Dievam sevi pārveidot, lai kļūtu par dzīvības sējējiem pasaulē.

„Redzu, ka laukumā ir daudzi jaunieši,” teica pāvests. „Puiši un meitenes, nododiet tālāk pārliecību, ka Kungs ir dzīvs un soļo mums līdzās mūsu dzīvē! Tā ir jūsu misija. Nododiet tālāk šo cerību! Jūs, Jēzus liecinieki, turpiniet liecināt, ka Jēzus ir dzīvs! Tas dos mums cerību. Tas dos cerību šai pasaulei, ko kari, ļaunums un grēks ir padarījuši mazliet vecu. Uz priekšu, jaunieši!” Pēc šiem vārdiem Svētā Pētera laukumu pāršalca aplausi.

Radiovaticana.org
Foto: News.va