Pasauli paverdzina “džendera” spoks Tikpat kā nevienam nav saprotama šī džendera jēdziena nozīme, lai gan tas ir iesēdies daudzu prātos un stipri vien ietekmējis kā nacionālās, tā starptautiskās institūcijas. Džendera ideoloģijas plānos ir radīt jaunu cilvēku, kam citu brīvību starpā ir arī dzimuma un seksuālās orientācijas izvēles brīvība, respektīvi, tiesības pēc savām iegribām izvēlēties, par ko būt: par vīrieti, sievieti, heteroseksuāli, homoseksuāli, lezbieti, biseksuāli vai transseksuāli. Šāds skatījums uz brīvību un seksualitāti, tā vien šķiet, ar ANO, ES un vairuma Eiropas valdību gādību tiks dzīts bērnu galvās jau sākot ar bērnudārzu un pēc tam skolas solā. Vācijas politikā jau kopš 1999. gada džendera problemātikas aktualizācija ir kļuvusi par ikkatra valdības ministra pamatprincipu. Vācijas Zinātnes un izglītības ministrijas interneta lapā lasām: „Federālā valdība ir apstiprinājusi vienādu iespēju politiku, kas balstīta džendera dimensijas kā noteicoša principa un caurviju uzdevuma aktualizācijas politiskajā stratēģijā. Tādējādi federālā valdība līdzdarbojas procesā, kas norisinās visā pasaulē un kura mērķis ir efektīvāka vienādu iespēju politikas īstenošana.” Šīs jaunās ideoloģijas fasāde ir vienlīdzība starp vīrieti un sievieti. Lielāka vienlīdzība it kā sekmējot lielāku taisnīgumu. Turklāt nav pat šaubas, vai tiešām, pasludinot par vienlīdzīgiem tos, kas vienlīdzīgi būt nemaz nevar, iespējams dot kādu ieguldījumu nākotnes neparasto izaicinājumu risināšanā. Taču aiz fasādes paslēpts totāls uzbrukums tikumiskajām normām, un par to mums ir jāpateicas Rietumu kultūrai. Līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem vārds "gender" bija termins, ko vairākās valodās lietoja vārdu gramatiskās dzimtes atšķiršanai. Šo terminu pārņēma radikālās feministes, kuras parasti ietilpst starptautiskajās geju un lezbiešu organizācijās, lai attīstītu ideju par to, ka indivīda "dzimtei" (gender) nav nekā kopīga ar bioloģisko dzimti. Šajā feministu mācībā pausts, ka nav vis divas dzimtes, bet gan sešas vai vairākas, atkarībā no tā, kādas ir konkrētā indivīda seksuālās izvēles. Brīvai džendera izvēlei ir jākļūst par valdošo tendenci, un tas jāpanāk, izmantojot valdību atbalstu, kurām taču jāseko laika gara prasībām. „No džendera dimensijas izrietošā perspektīva” neatzīst nekādas būtiskas vai iedzimtas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, neraugoties uz to, ka ikviena cilvēka organisma šūna ir vai nu vīrišķa, vai sievišķa; džendera pieeja noniecina un ignorē neiroloģisko, medicīnisko, psiholoģisko un socioloģisko pētījumu rezultātus, kas skaidri norāda uz vīrieša un sievietes identitātes atšķirībām, uz katram dzimumam raksturīgo smadzeņu struktūru, hormonālo līdzsvaru, psihes uzbūvi un sociālo uzvedību.
Vispasaules sieviešu konference Pekinā 1995. gadā Izrāvienu savos centienos virzīt “džendera perspektīvu” feministu un lezbiešu nevalstiskās organizācijas panāca Vispasaules sieviešu konferencē Pekinā 1995. gadā. Viņas labi apzinājās, ka sociālās pārmaiņas nevar īstenot, neizmainot retorikā lietoto leksiku. Un viņām konferences dokumentos izdevās vārdu “dzimte”, kas apzīmē dzimuma atšķirības, nomainīt ar vārdu “dženders” – patiešām apbrīnojams stratēģisks gājiens. “Ģimenes koalīcija” (Family Coalition) mēģināja tam turēties pretī, bet nesekmīgi. Šī koalīcija pauda protestu pret konferences noslēguma rezolūciju: „„Pekinas darbības platforma” ir tiešs uzbrukums lielākās daļas pasaules iedzīvotāju vērtībām, kultūrai, tradīcijām un reliģiskajai pārliecībai kā attīstības valstīs, tā ekonomiski plaukstošajās zemēs…” Dokumentā nav pietātes pret cilvēka cieņu, tas vērsts uz to, lai sagrautu ģimeni, tas ignorē laulības institūciju, noniecina mātes instinkta svarīgumu, vilina uz pavedinošu seksuālo uzvedību, nekārtīgu dzimumdzīvi un tās izplatību pusaudžu vidē. ”Pekinas darbības platforma” vēlāk pārtapa likumā. Drīz vien pēc Amsterdamas līguma (1999) un ES Nicas pamattiesību hartas (2000) pieņemšanas džendera dimensijas aktualizācija kļuva par obligātu priekšnoteikumu, ko balstīja kolosāli finanšu resursi. Aborta jautājums automātiski iekļaujas šīs džendera dimensijas aktualizācijas globālajā dienaskārtībā. Ne mazākajā mērā neiespaidojusies no Eiropā notiekošajām īpaši nozīmīgajām demogrāfiskajām pārmaiņām, Eiropas Padomes parlamentārā asambleja 2008. gada 16. aprīlī nolēma, ka visās 47 Padomē ietilpstošajās valstīs kā de jure, tā de facto ir jābūt tiesībām uz abortu.
Kultūras revolūcija Vācijas universitātēs šobrīd ir 29 džendera pētījumu institūti – šis tirgus strauji attīstās, tā pieauguma tempi ir ievērojami. Džendera dimensijas pētījumi ir kārtīgi iesakņoti humanitārajās katedrās, un tie izplatās arī robeždisciplīnās. To nolūks ir likvidēt “patriarhālo un heteronormatīvo” izglītības saturu. Studenti atzīstas, ka “džendera perspektīvas” piesavināšana ir svarīga, lai sekmīgi nokārtotu eksāmenus un veidotu karjeru. Bez akadēmiskajām institūcijām ir arī neskaitāmas konsultāciju organizācijas, kā arī dažnedažādi citi veidojumi, ko finansē vai nu atsevišķas valstis, vai ES, un kas izplata džendera ideoloģiju. Vācijā politisko kontroli veic centrs, kas veidojas no federālās Ģimenes lietu ministrijas, starpresoru darba grupas džendera dimensijas aktualizācijai un Berlīnes Humbolta universitātes starpdisciplināro džendera pētījumu centra. Finansējums nāk no Ģimenes lietu ministrijas budžeta. Un, tā kā nav viegli mainīt pieaugušo uzskatus par seksualitātes formām, sevišķi tāpēc, ka šos uzskatus līdz nesenai pagātnei balstīja likums un sabiedriskā doma, šīs kultūras revolūcijas pamattrieciens ir vērsts pret jaunākajām paaudzēm – bērniem un pusaudžiem.
Daži jaunākie piemēri
2008. gadā Brazīlijā vispārizglītojošajās skolās no 1. līdz 9. klasei oficiāli tika ieviests priekšmets “seksuālā daudzveidība”. Valsts tālaika prezidents, sociālists Luiss Lula da Silva nosaucis „homofobiju” par „visperversāko slimību, kāda jelkad ir saindējusi cilvēka prātu” .
Vīnē bērnu aprūpes asociācija “Fun&Care” bērniem vada nodarbības, lai „paaugstinātu viņu jūtīgumu pret džendera dimensiju”, un māca viņiem „leksiku, kas atbilst šai dimensijai”. Zēni šajās nodarbībās saņem somiņas ar kosmētiku un princešu tērpus, meitenēm māca kliegt un pielietot fizisko spēku. Berlīnē organizācija „Dissens e.V”, kas dibināta 1989. gadā, vērsta uz „džendera demokrātijas” attīstību, cita starpā, tīši graujot zēnos viņu vīrišķo identitāti.
Pēc tam, kad kādā Bavārijas bērnudārzā vairākkārt bērni seksuāli uzmācās cits citam, norūpējušies vecāki tika informēti, ka bērniem ir tiesības uz seksualitāti, uz masturbāciju, uz spēlēm ārstos. Mēģināt izdarīt dzimumaktu, tā, lūk, esot normāla lieta un bērniem tas esot jāļauj. “Bundeszentrale für gesundheitliche Aufklärung” (Veselības izglītības federālais centrs), kas pakļauts Vācijas Ģimenes lietu ministrijai, izplatīja 650 tūkstošus brošūru vecākiem “Ceļvedis bērnu seksuālajā audzināšanā”. Brošūrā vecākiem tika ieteikts seksuāli stimulēt pašu bērnus. Masu informācijas līdzekļu spiediena rezultātā ministrija 2007. gada jūlijā tomēr bija spiesta norobežoties no šīm brošūrām un tās atsaukt. Turpinājums sekos... Laikraksts "Nāc"
Foto: Freedigitalphotos.net/digitalart | 
