Ieskatoties izraēliešu kultūras vēsturē, atklājam, ka jūdu dievkalpojumos rituālajai tīrībai bija ļoti liela nozīme. Praksē tas nozīmēja to, ka pasniegt upurus vai piedalīties kulta dievkalpojumos varēja tikai tie, kas bija tīri. Izraēliešu Tīrības kodeksā ir uzskaitīti vairāki gadījumi, kuros cilvēks kļūst netīrs, kā arī ir norādīti attīrīšanās veidi. Jēzus laikā Rakstu zinātāji visiem dievbijīgajiem jūdiem lika apņemties ievērot šos priekšrakstus, turklāt pievienoja tiem aizvien jaunus, sīki izstrādātus noteikumus. Evaņģēlists Marks min tikai dažas jūdu tradīcijas paražas.
Jēzus sarunā ar Rakstu zinātājiem un farizejiem neatceļ vecos priekšrakstus, bet kritizē farizeju attieksmi, kuras dēļ tradīcija ir kļuvusi svarīgāka nekā pats Likums. Viņš ļauj saprast, ka par ārējo un rituālo netīrību daudz sliktāka ir iekšējā netīrība, kuras avots ir ikviens grēks. Tas skar cilvēka sirdi, novērš to no Dieva un kaitē tuvākā labumam.
Arī mūsdienās ir novērojams, ka ir cilvēki, kuri nesalīdzināmi lielāku uzmanību pievērš ārējai, nevis sirds tīrībai. Viņi ir gatavi vairākas reizes dienā iet dušā, lai tikai uzturētu miesas, ārējo tīrību. Savukārt par iekšējo atceras labi ja reizi gadā, aizejot pie grēksūdzes, veltot dvēseles vajadzību apmierināšanai tikai pašu minimumu. Tomēr jāpiebilst, ka ar šādu attieksmi var iegūt tikai nelielu dvēseles labumu...
Līdzīgi kā par ārējo tīrību, ko saucam par higiēnu, varam rūpēties dažādos veidos – regulāri mazgājot rokas ar ziepēm, ejot dušā, vannā vai pirtī, lai nodrošinātu organisma normālu funkcionēšanu un veselību, – tāpat regulāri jārūpējas arī par savu iekšējo tīrību. Regulāri (reizi nedēļā vai vismaz reizi mēnesī) būtu jāsaņem Grēksūdzes sakraments, lai šķīstītu savu sirdi no tā, kas laupa mieru un par ko mūsu sirdsapziņa mums pārmet; ik dienas (divas reizes dienā – pirms pusdienām un pirms gulētiešanas – vai vismaz reizi dienā) būtu jāveic sirdsapziņas izmeklēšana, grēku nožēla un apņemšanās laboties, kā arī jānožēlo ikdienišķie grēki uzreiz pēc to izdarīšanas, tiklīdz esam tos apzinājušies. Šāda veida rūpes par savu dvēseli mums palīdzēs sasniegt dvēseles tīrību un skaistumu, līdzīgi kā cilvēka miesa kļūst skaistāka pēc dažādu dārgu procedūru apmeklējuma.
Centīsimies dzīvot integrālu kristieša dzīvi, pienācīgu uzmanību pievēršot gan dvēseles, gan miesas vajadzībām! Neatstāsim novārtā arī savus tiešos pienākumus, kurus Dievs mums ir uzticējis. Lai Māras zemes Karaliene, kas ir vissvētākā no visiem svētajiem, ar savu aizbildniecību mums palīdz sasniegt tādu dzīves svētumu, kas atbilst mūsu spējām un aicinājumam. Mieramtuvu.lv
Fot: Catholicculture.org | 
