Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu

Dievs ir pati gudrība un mūsu gudrības avots
03.01.2016 pl. 09:49

Priesteris Arturs Mozga

Priestera komentārs II svētdienā pēc Ziemassvētkiem (03.01.2016).

Joprojām turpinās Ziemassvētku laiks – arī šodien esam Ziemassvētku oktāvas laikā un šajā brīdī varam aizdomāties par to, ko šis laiks mums nozīmē. Šodien Dieva Vārds mums dod vēl vienu ideju, kā atbildēt uz jautājumu: ko man nozīmē Jēzus piedzimšana un tas, ka Dievs kļuva cilvēks?

Šīsdienas liturģijā mēs bieži dzirdam vārdu gudrība. Pirmajā lasījumā mēs lasām: “Gudrība cildinās pati sevi un Dievā tiks pagodināta.” (Sīr 24, 1) Tā ir kā gudrības himna. Otrajā lasījumā lasām: “Lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs, godības Tēvs, dotu jums gudrības un atklāsmes Garu dziļākai Viņa pazīšanai.” (Ef 1, 17) Atkal sastopamies ar vārdu gudrība. Savukārt evaņģēlijā mēs dzirdam citu vārdu, kas arī raisa asociāciju ar gudrību: “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds.” (Jņ 1, 1) Šajos lasījumos mēs dzirdam, ka gudrība kalpo Dievam un tā ir ierocis Dieva rokās. Gudrība ir Dieva Vārds.

Kristus Dzimšanas svētkos mēs priecājamies par to, ka Dievs kļuva cilvēks, atnāca pie mums, mums pietuvojās, kļuva viens no mums un dzīvoja mūsu vidū. Mums ir jāsaprot, ka Jēzus piedzima mūsu dēļ, – tā ir īstā gudrība, kas mums jāpieņem. Gudrs ir tas cilvēks, kurš pieņem Dievu, kuram ir atvērta sirds, kurš prot klausīties un saklausīt Dieva Vārdu un ļauj, lai Dieva Vārds darbojas viņa dzīvē.

Droši vien katrs cilvēks gribētu, lai viņu uzskata par gudru un attapīgu – par tādu, kas gudri runā un spriež, saprātīgi rīkojas… Kurš no mums negribētu dzirdēt šādus vārdus? Lai mēs būtu gudri un saprātīgi cilvēki, mums ir jāpieņem Dieva gudrība – Dieva Vārds. Mums ir jāpadomā par to, ko Dievs grib, nevis ko gribam mēs. Ja mums būs tāds dzīves princips, mēs būsim gudri un prātīgi ļaudis. Tāpēc katru dienu apdomāsim Dieva Vārdu! Pasāksim jau dienas sākumā atvērt Svētos Rakstus, izlasīt dienas lasījumus, mierīgi tos apdomāt un saprast, ko Dievs šajā dienā no mums gaida, uz ko Viņš vērš mūsu uzmanību.

Dievs mums dod arī Baznīcu, kura mūsu dzīvē ir kā garants, stabilitāte un uzticības paraugs. “Gudrība cildinās pati sevi un Dievā tiks pagodināta, un savas tautas vidū tiks slavēta. Savu muti tā atvērs Visaugstā sapulcē.” (Sīr 24, 1-2) Tik tiešām – studējot Baznīcas mācību, varam tajā rast ļoti dziļu gudrību. Mēs tajā atrodam kaut ko jaunu un svarīgu pat tad, ja pirmajā acumirklī mums Baznīcas mācībā kaut kas nepatīk, ja tajā kaut ko nesaprotam, – taču vēlāk pamanām, ka visā ir loģika un dievišķā gudrība.

Dievs atnāca uz šo pasauli, un joprojām Viņš nāk pie mums. Viņš nāca arī tāpēc, lai atnestu mums dievišķo gudrību un lai mēs kļūtu par prātīgiem cilvēkiem, kas apcer un pilda Dieva Vārdu. Ja mēs mēģināsim studēt un izzināt Baznīcas mācību un centīsimies pēc tās dzīvot – arī tajā, kas nesaskan ar mūsu ego vēlmēm, – tad augsim patiesajā gudrībā un cilvēciskumā.

Dievs ir pati gudrība un mūsu gudrības avots. Praktizēsim savu kristīgo ticību un augsim tajā, lai būtu uz droša ceļa, jo Dievs neliegs savu gudrību un palīdzību tiem, kas mīl, cenšas izprast un pilda Viņa Vārdu.

Mieramtuvu.lv