kas izplatās un sludina, ka dzimuma izvēlē noteicošais faktors ir personīgā izvēle, nevis bioloģija. Viņš teica, ka pat katoļticīgie vecāki sāk pieņemt to, ka viņu bērni paši var izvēlēties savu dzimumu, daļēji arī tāpēc, ka “viņi nav dzirdējuši neko citu (par šo tēmu)”. Baznīcai, viņš teica, tagad ir neatliekams pienākums atgādināt patiesību - tās mācību par cilvēka ķermeni. Intervijā ziņu aģentūrai “Catholic News Service” (CNS) kardināls atzīmēja, ka pāvests Benedikts XVI un pāvests Francisks pēdējo piecu gadu laikā jau bija ķērušies pie šī jautājuma, jo abi ir ievērojuši, cik dziļas saknes šī ideoloģija jau laidusi Rietumu sabiedrībā. “Tā (gender ideoloģija) izplatās arvien plašāk un plašāk visur Rietumu pasaulē, un mums ir jābrīdina cilvēki,” viņš teica. “No morālteoloģijas viedokļa ir pilnīgi skaidrs - jums nav atļauts mainīt savu dzimumu šādā veidā,” viņš piebilda, “tas ir līdzīgi, kā ar eitanāziju vai asistēto pašnāvību.” “Kad cilvēki pirmoreiz sāka to apspriest, viņi par to nebija pārliecināti,” bet tagad daudziem šī prakse kļuvusi tik pazīstama, ka viņi to uzskata par kaut ko ikdienišķu. 63 gadus vacais kardināls Eiks, morālteologs un bijušais ārsts, kas, pirms kļuva par priesteri, strādāja Amsterdamas universitātes hospitālī, savus komentārus izteica, uzstājoties Anscombe Memorial Lecture ikgadējā konferencē Oksfordā, ar priekšlasījumu par tēmu “Vai medicīna ir apmaldījusies?” Viņš skaidroja, ka medicīnas sasniegumi bijuši dzinējspēks kultūrai, kurā zeļ un plaukst individuālisms un gender ideoloģija ir radusi auglīgu augsni. Bet viņš brīdināja, ka viena no šīs tikumu maiņas konsekvencēm bija intolerances rašanās pret cilvēkiem, kuri nepieņēma šīs jaunās idejas. “Mēs dzīvojam diezgan intolerantā sabiedrībā,” viņš sacīja. “Cilvēki runā par toleranci un saka, ka indivīds ir brīvs domāt, kā viņam tīk, bet praksē [..] cilvēkiem jāpieņem šis noteiktais uzskats par cilvēku, šis duālistiskais uzskats par cilvēku un šis uzskats par ķermeni kā kaut ko, kas ir pārveidojams. “Un kad jūs sakāt, ka tas tomēr neatbilst morāles normām, jūs esat izslēgts,” viņš sacīja. “Jums jāpiekrīt šīm modernajām teorijām, vai arī jūs tiekat izslēgts – tas ir (iespiedies) augstskolu pasaulē, parlamentā, masu informācijas līdzekļos.” “Tas ir ļoti sāpīgi, un esmu pārliecināts, ka priekš mums, kristiešiem, viņi dzīvi padarīs vēl smagāku,” viņš teica, piebilstot, ka katoļiem jāiestājas par tiesībām dzīvot saskaņā ar sirdsapziņu, ja viņi negrib nākotnē sastapties ar vajāšanām vai pat cietumu. “Es domāju, ka mēs būsim sīka Baznīca, maza iedzīvotāju daļiņa (vismaz Nīderlandē), bet palikušajiem kristiešiem būs lūgšanu dzīve, būs personīgas attiecības ar Kristu, un tie būs pilnīgi pārliecināti par savu ticību un gatavi liecināt par to. Tā būs pavisam niecīga Baznīca, bet pārliecināta Baznīca, un tā būs gatava ciest,” viņš piebilda. Tā kā gender ideoloģija vēl ir jauna, pēdējo piecu gadu laikā Baznīca reti to atmaskojusi, nosaucot vārdā. 2012. gadā pāvests Benedikts XVI, uzrunājot Romas kūriju, pievērsās gender ideoloģijai, kad viņš runāja par dziļajām nepatiesībām, kas ir antropoloģiskās revolūcijas pamatā. Pāvests Francisks netieši kritizējis gender ideoloģiju savā enciklikā par apkārtējo vidi “Laudato si’” (red.: - Laudato si’, 155.), kā arī nosodījis “gender ideoloģijas indoktrināciju” kā daļu no “globālā kara par ģimenēm” savas vizītes laikā Gruzijā un Azerbaidžānā. Cnstopstories.com
Tulk.: D.B. | 
