1. Jau Nīkajas koncilā 325. gadā bīskapi runāja par quadragesima paschae (latīņu valodā “40 dienas pirms Lieldienām”) kā par labi iesakņojušos tradīciju. Tajā laikā Gavēnis sākās sestajā svētdienā pirms Lieldienām un beidzās līdz ar krēslas iestāšanos Lielajā Ceturtdienā – 40 dienas. Pareizinot 7 dienas ar 6 nedēļām, tiekam pie 42 dienām pirms Lieldienu svētdienas. Pēc tam atņemot 2 Triduuma dienas - Lielo Piektdienu un Lielo Sestdienu, iegūstam 40 Gavēņa laika dienas. 2. 6.gadsimtā pāvests Gregors Lielais savā homīlijā pieminējis, ka "mēs negavējam sešās [Gavēņa] svētdienās". Katrā svētdienā, pat Gavēņa laikā, svinam Lieldienu noslēpuma uzvaru - Kunga ciešanas, nāvi un Augšāmcelšanos. No 40 dienām atņemot 6 svētdienas, gavēšanai atlika vairs tikai 34 dienas. 3. Daudzi tomēr vēlējās turpināt gavēšanu 40 dienas, jo tieši tik dienu Jēzus gavēja tuksnesī. Tas nozīmēja, ka bija jāatrod vēl sešas dienas. Divas dienas jau bija sarūpētas, jo cilvēki turpināja gavēt Triduumā - Lielajā Piektdienā un Lielajā Sestdienā. Tas nozīmēja, ka bija nepieciešams iegūt vēl četras dienas no sākumgala, lai sanāktu kopā 40 gavēšanas dienas. Tādejādi ar Pelnu trešdienu iezīmēja iesākumu Lielā Gavēņa 40 dienām. Izvēle turēt vai neturēt Gavēņa upuri svētdienās, lai paliek jūsu pašu ziņā, bet tas nedrīkst novērst jūs no Kunga Lieldienu noslēpuma svinēšanas svētdienās! Priesteris Chas Canoy/Stjohnjackson.org
Tulk.: D.B
Foto: Flickr.com/dioceseofsaginaw | 
