Bazilika Bazilika vēsturiski bija gara taisnstūrveida ēka, diezgan ierasta būve senajā Romā, ar pusapļa apsīdu ēkas galā. Apsīda bija vieta, kur parasti sēdēja romiešu tiesnesis vai imperators. Patiesībā par baziliku to sauc politisku iemeslu dēļ: grieķiski basileos nozīmē karalis, ķēniņš. Secīgi, basilica ir valdnieka vieta – vieta, kur valdnieks sēž, runā un valda. Kristieši pārņēma šo sabiedriskās nozīmes ēku būvniecības stilu, pielāgojot to celtnei, kurā svinēt Svētās Mises upuri, asociatīvi domādami par Jēzus karaļvalsti. Tādejādi Kristus tika uztverts kā tiesnesis un valdnieks, kas stājas romiešu valdnieka vietā. Gadsimtu ritējumā šis arhitektoniskais veids tika izmantots neskaitāmām Romas katoļu baznīcām visā pasaulē. Vairums vecāko saglabājušos baznīcu ir būvētas līdzīgi kā bazilikas. Laika gaitā pāvesti atsevišķām baznīcām piešķīra bazilikas kanonisko titulu, dodot šīm baznīcām noteiktas privilēģijas un pagodinājumu. Bazilikas iedalās divās grupās. Pirmā grupa ir pazīstama kā Basilica majoris jeb lielās bazilikas, kurā ietilpst tikai tās Romas baznīcas, kurām ir liela vēsturiska nozīme. Tās ir Svētā Pētera bazilika, Svētā Jāņa Laterāna bazilika (attēlā), Svētās Marijas Madžore bazilika un Svētā Pāvila ārpus mūriem bazilika. Otrā grupa ir pazīstama kā Basilica minoris jeb mazās bazilikas. To ir daudz vairāk, un tās atrodas gandrīz katrā pasaules valstī. Pēc vietējā bīskapa lūgumraksta Romas kūrijai kādai no vietējām baznīcām var dot mazās bazilikas nosaukumu; lai baznīcai piešķirtu šo titulu, tai jāatbilst prasībām – tai jābūt īpaši, ārkārtēji skaistai un ar bagātu vēsturi. Daudzās Eiropas valstīs bazilikas tituls baznīcām saglabājies no seniem laikiem, taču citām kopš 18. gs. to piešķir pēc pāvesta rīkojuma, veicot rūpīgu izpēti un pārbaudi (atzīmējot Aglonas bazilikas 200 gadu jubileju 1980. gadā, Romas pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra „Basilica Minoris” titulu). Ar pāvesta apstiprinātu dekrētu kādu baznīcu nosaucot par baziliku, tai tiek piešķirtas noteiktas privilēģijas, piemēram, tai piešķir zināmu pārākumu citu baznīcu starpā (taču ne katedrāles priekšā)... tiesības uz conopaeum [un] zvanu. Conopaeum ir tāds kā lietussargs, saulessargs vai mazs baldahīns (saukts arī papilio, sinicchio u.c.) kopā ar zvaniņu, un tas īpašos, svinīgos gadījumos tiek izmantots procesijās. Katedrāle Nosaukums “katedrāle” tiek dots baznīcām, kuras ir katras diecēzes “centrs” un kur bīskaps parasti vada īpaši nozīmīgas liturģiskās ceremonijas. Katedrāle savu vārdu ieguvusi no baznīcā esošā bīskapa krēsla, ko tradicionāli sauc par cathedra (latīņu valodā – “krēsls” vai “tronis”). Bīskaps sēž šai savā krēslā jeb “tronī”, kad svin Svēto Misi vai citas liturģiskās svinības katedrālē, līdzīgi kā basileos sēdētu savā bazilikā. Bieži vien vietējā katedrāle reizē ir arī vecākā saglabājusies baznīca reģionā, un daudzos gadījumos tai papildus ticis piešķirts bazilikas tituls. Katrā diecēzē parasti ir tikai viena katedrāle (Latvijā ir četras katedrāles, katrā diecēzē viena katedrāle), taču var būt vairākas bazilikas. Mūsdienās diecēzēs, kuras ģeogrāfiski ir ļoti plašas, vēl kāda no baznīcām var tikt nozīmēta par palīgkatedrāli. Interesanti, ka Romas diecēzes katedrāle – pāvesta kā Romas bīskapa katedrāle – nav Sv. Pētera bazilika, lai gan pāvests daudzkārt Svētās Mises svin tieši tur. Tas ir tāpēc, ka Sv. Pētera bazilika nav Romas diecēzē, bet gan faktiski atrodas neatkarīgajā Vatikāna pilsētvalstī. Tādejādi Romas diecēzes katedrāle ir Sv. Jāņa Laterāna bazilika. Senāk pāvesti arī dzīvoja Laterāna pilī blakus Sv. Jāņa Laterāna bazilikai, pirms pāvesta rezidenci uzcēla Vatikānā. Aleteia.org
Tulk.: D.Bergmane
Foto:flickr.com/larry koester | 
