Mums, kas bieži pieņemam svēto Maizi no Debesīm, pastāv risks, ka šis svētais ēdiens paliks par vienkāršu, ikdienišķu maizi. Ir risks, ka varam pazaudēt Sakramenta būtību, bagātību un to žēlastību daudzumu, ko tas nes.
Ko darīt, lai no tā izvairītos? Mums vienmēr jāatgriežas pie ticības, ka šī maize, kas līdz Svētās Mises konsekrācijas brīdim ir vienkārša maize, kļūst par Jēzus Kristus Vissvēto Miesu un Asinīm. Šajā maizē ir reāli klātesošs Jēzus Kristus, klātesošs Dievs. Pats Dievs nāk pie mums, ienāk mūsu dzīvē un grib būt ar mums vienots. Vienots ar mums katru personiski. Iedomāsimies, ka Dievs, kurš ir radījis Visumu, ko cilvēks Visuma milzīgo apmēru dēļ nespēj izzināt, sevi ieslēdz mazā maizes gabaliņā, lai būtu mums pieejams, lai mēs no Viņa nebaidītos, bet vairāk mīlētu. Jēzus Kristus – Dievs, kas kļuva cilvēks, par kuru raksta Bībelē, kurš mācīja ļaudis, viņus dziedināja, uzmundrināja, atbrīvoja no ļaunā gara un baroja, pavairojot maizi (kā šodien lasām Evaņģēlijā fragmentā), kurš uz krusta nomira par mums, augšāmcēlās un uzkāpa Debesīs, un nu tiek pielūgts visos kontinentos, – dzīvs nonāk pie mums Euharistijā, mazā maizes gabaliņā. Šo maizi mēs varam pieņemt katru svētdienu, pat katru dienu, kad vien piedalāmies Svētajā Misē. Vai varam iedomāties, ka šajā mazajā maizes gabaliņā ir tik neaptverama bagātība? Šajā sakramentā mēs pieņemam Jēzu, visvareno Dievu, Radītāju un Glābēju.
Ja vien mēs apzinātos, cik neizsakāmi lielu dāvanu Jēzus mums ir atstājis, cik varens spēks mums tiek dāvāts, pieņemot šo svēto ēdienu! Cik liela mīlestība pieskaras mūsu sirdij, kad pieņemam Vissvētāko Sakramentu! Ja mēs to saprastu, mēs neizlaistu nevienu svētdienas dievkalpojumu. Dievnami būtu pārpildīti, un mums vajadzētu celt arvien jaunas baznīcas. Mēs ik dienas stāvētu rindā uz Svēto Misi, lai tikai savā sirdī varētu pieņemt šo neizprasto bagātību.
Problēma ir tajā, ka mēs šī dārguma lielumu neapzināmies. Mēs līdz galam neticam Dieva klātbūtnei šajā sakramentā. Nevar teikt, ka neticam nemaz. Mēs ticam, bet ne līdz galam aptveram spēku un varenību, kas mums šajā sakramentā tiek doti. Spēku, kas var pilnībā izmainīt visu mūsu dzīvi.
Lai stiprinātu mūsu ticību, Jēzus mums dāvā dažādas zīmes, kuras saucam par euharistiskajiem brīnumiem. Katoliskā Baznīca par autentiskiem ir atzinusi 134 šādus brīnumus. Šie brīnumi ir notikuši gadsimtu gaitā, bet pēdējie divi – 21. gadsimtā Polijā, komunikantam pārvēršoties par miesas gabalu, no kura tek asinis... Ļoti bieži zīmes, kuras Dievs dod, atkārtojas tāpēc, lai mūs stiprinātu ticībā, lai mēs atjaunotos cieņā pret Euharistiju, mīlestībā pret Sakramentu.
Daudzi svētie izcēlās ar lielu dievbijību pret Euharistiju, uzsverot Euharistijas svarīgumu cilvēka dzīvē. Daudzi no viņiem stundām ilgi adorācijā pielūdza Vissvētāko Sakramentu. Slavenais itāļu franciskāņu mūks tēvs Pio, ar kura starpniecību Dievs veica daudzus brīnumus, ir teicis, ka viņš ar lielāko prieku visu dienu neatietu no altāra. Nemitīgi viņš varētu svinēt Svēto Misi.
Ja savā dzīvē gribi būt laimīgs, ja gribi, lai tavā sirdī mājo miers, ja negribi būt vientuļš un pamests, ar ticību piedalies Svētajā Misē un pieņem Vissvētāko Sakramentu, jo bez tā varēsi paļauties tikai uz saviem cilvēciskajiem spēkiem. Savukārt tad, kad pieņem Jēzu, Viņš nāk pie tevis, tev palīdz, tevi atbalsta, dziedina, mierina un dāvā tev mūžīgo dzīvi. Amen. Mieramtuvu.lv
Foto: Pixabay.com/RobertCheaib |
