atra turēja rokās plakātu ar uzrakstu “Es nožēloju savu abortu (I Regret My Abortion)”. “Lūk, tāpēc es runāju, cerēdama, ka citi cilvēki, kuri cieš klusumā, pārtrauks šo klusēšanu,” ziņu aģentūrai Catholic News Agency (CNA) sacīja Leslija Blekvela no Ričmondas Virdžīnijā, piedaloties šajā valsts mērogā lielākajā pasākumā par dzīvību, kas notika 21. janvārī. Drosmīgi turoties pretī skarbajiem ziemas laikapstākļiem, Blekvela un pārējās sievietes bija atnākušas uz gājienu ar informatīvo kampaņu “Silent No More” (Vairs neklusēt), kas izglīto par aborta sāpēm, ciešanām un nodrošina palīdzību un dziedināšanu tiem, kurus ietekmējis aborts. Tiešsaistē šī grupa dalās ar tūkstošiem liecību, ko sniegušas sievietes, kuras cietušas pēc aborta. Gājienā sievietes dalījās ar savu personīgo stāstu par izdarīto abortu, bet trīs no viņām to izstāstīja arī CNA. Viena atcerējās to, ka tādā veidā gribēja noslēpt savu “seksuālo grēku”, cita izstāstīja, ka bijusi izvarošanas upuris, dienējot armijā, un Blekvela (63 g.) skaidroja, kā izvēlējusies abortu savas karjeras dēļ. “Šodien nākas dzirdēt daudz par ‘Es nevēlos bērnu, es gribu karjeru’,” viņa sacīja CNA. “Nu, tas ir interesanti. Es arī tā teicu, un es atteicos no 2 saviem bērniem agri savas karjeras sākumā, bet pēc tam es biju ļoti nomākta, depresijā, un tas ietekmēja manu dzīvi tā, ka es vairs nebiju spējīga veidot savu karjeru.” ‘Pakāpeniska dziedināšana’ Blekvela pirmo reizi konstatēja, ka ir stāvoklī, kad mācījās koledžas pēdējā kursā. “Es studēju TV lietas, tiku pie sava sapņu darba vadīt rīta sarunu šovu. Taču neilgi pirms tam es uzzināju, ka esmu stāvoklī, un, protams, sapratu, ka tas nozīmē, ka nekādi nevarēšu veidot TV šovu,” viņa atcerējās, “domāju - es zaudēšu savu darbu, ja viņi uzzinās, ka esmu stāvoklī.” “Tāpēc,” viņa turpināja, “es aizgāju atbrīvoties no šīs “neērtības” un pēc tam gāju un veidoju to šovu, un viss bija jauki.” Vai arī viņa tikai tā domāja. Aptuveni pusotru gadu vēlāk viņa konstatēja, ka atkal ir stāvoklī, un izdarīja otru abortu: “Pēc tā es biju kā iztukšota, bet es nesapratu kāpēc.” “Es iekritu uz 70. gadu daudzajiem meliem un uz plaši izplatīto radikālo feminismu,” viņa sacīja CNA. “Visa centrā biju tikai es pati un mana karjera!” Saskaņā ar viņas tiešsaistē pieejamo liecību, viņa identificēja sevi kā feministi un gandrīz pievienojās Ģimenes plānošanas (Planned Parenthood) Virdžīnijas līgas padomei. Pēc abortiem Blekvela kļuva depresīva un aizrāvās ar alkoholu un narkotikām. Tas beidzās ar viņai tik nozīmīgā darba pamešanu un atgriešanos mājās pie vecākiem. Aborta radītās ietekmes apzināšanās prasīja viņai 30 gadus. Viņa vēlāk saņēma dziedināšanu un palīdzību pēcaborta dziedināšanas kalpošanas Rachel’s Vineyard retrītā. “Es sāku saprast: ‘Ak tad tāpēc es sevi pašiznīcināju: tāpēc es dzēru, lietoju narkotikas un jutos briesmīgi un depresīvi,” Blekvela atcerējās. “Tā bija pakāpeniska dziedināšana, kas veda mani pie Kristus un atgrieza atpakaļ, lai varētu doties tālāk savā dzīvē.” Viņa deva savu padomu jaunajām sievietēm saistībā ar abortu: “Vienmēr izvēlēties dzīvību, jo tā jūs saņemsiet atalgojumu.” Viņa arī uzsvēra, ka pašlaik ir “brīnišķīgas programmas”, kas palīdz grūtībās nonākušām grūtniecēm. Ričmondā viņa strādā grupā, kas tikko uzsākusi darbu jaunā grūtnieču atbalsta centrā. “Sievietei ir pretdabiski atņemt savam bērnam dzīvību,” viņa turpināja, “Mūsu klēpji ir svēti, un tāpēc tas [aborts] vienmēr vajās jūs.” Runājot par sevi, Blekvela joprojām skaita gadus: “Pirms četrdesmit diviem gadiem janvārī es uzzināju, ka esmu stāvoklī.” Tiešsaistes vietnē viņa raksta par saviem mazuļiem: “Mērija Dī un Timmijs ir mani mazie eņģeļi, kuri gaida, kad kādudien varēsim satikties debesīs!” ‘Tu neesi viena’ Cita sieviete, 53 gadīgā Šellija, kura nevēlējās izpaust savu uzvārdu, nāk no Detroitas puses. Viņas aborts, viņa saka, bija “manas dzīves visnožēlotākais lēmums.” “Neko vairs jūs vairs nevar izdarīt un pagātnē izmainīt, bet ir lietas, ko es varu darīt sava bērna piemiņas vārdā, - palīdzēt izglītot: ne tikai cilvēkus, kuri apmaldījušies, bet arī ticīgus cilvēkus, kuri īsti neko nezina par abortiem,” viņa uzsvēra. Šellija neko nezināja par abortiem līdz pat 18 gadu vecumam. Viņa stāstīja: “Viņš gribēja precēties. Es teicu, ka negribu precēties un vēlējos to [grūtniecību] noslēpt.” Toreiz tēvs ierosināja izdarīt abortu. “Viņš man ieteica izdarīt abortu, jo viņa māsa bija stāvoklī – viena pati pārdzīvoja grūtniecības laiku – un viņš teica, ka māsa ļoti cietusi, un viņš nevēlas redzēt, ka tādas pašas ciešanas piemeklē arī mani.” Šellija piebilda: “Tie bija tie meli, kas sākumā pamudināja uz domām par abortu.” “Ļoti ilgu laiku tas grāva mani,” viņa sacīja. “Kad es sāku dzemdēt savus bērnus, man bija jāizlīgst ar Dievu.” Šellija sacīja, ka dziedināšanas process viņā joprojām turpinās. “Ļaujiet man teikt, ka jūsu nākotnei ir cerība,” viņa piebilda, “Jūs neesat vieni, un mums ir mīlošs Kungs, kurš nomira par mūsu grēkiem, tāpēc nāciet mājās un saņemiet piedošanu.” Palīdzība armijas sievietēm Džodija Dafija sacīja CNA, ka viņas stāsts un kalpošana ir “mazliet savādāka”. Šī armijas veterāne 21 gada vecumā izdarīja abortu pēc izvarošanas randiņā. “Es jutos tā, ka man nav citas izvēles, kā tikai aborts, jo biju militārajā dienestā,” sacīja 63 gadīgā Atlantas iedzīvotāja. “Pagāja 20 gadi līdz es sapratu, ka man nepieciešama dziedināšana.” Līdzīgi Blekvelai, viņa palīdzību atrada Rachel’s Vineyard grupā un vēlāk pievienojās “Silent No More” kustībai. Tagad viņa palīdz citiem atlabt pēc aborta, īpaši tiem, kas ir militārajā dienestā. Kopā ar Rachel’s Vineyard Dafija kalpo militārpersonām, veterāniem un viņu ģimenēm. Būdama katoļticīgā, pagājušajā gadā Dafija organizēja grupas pirmo retrītu tikai un vienīgi militārpersonām. Viņas padoms jaunajām sievietēm ir “apsēsties”. “Vispirms dziļi ievilkt elpu,” viņa sacīja. “Uzreiz nereaģēt – to jums jādara. Jūs reaģējat.” Dafija norāda lasītājiem apmeklēt vietni www.supportafterabortion.com un izlasīt vairāk par viņu un uzzināt, kā militārpersonas un veterāni, kas cieš aborta seku dēļ, var saņemt palīdzību un dziedināšanu. Gan Dafija, gan tīmekļa vietne piemin skaitļus no 2013. gadā publicētā CNN raksta par pētījumu, kurā konstatēts, ka gandrīz 11 % no vairāk nekā 7000 aktīvajā dienestā esošajām sievietēm, kuras 2008. gadā aptaujāja Aizsardzības departaments, ziņojušas par neplānotu grūtniecību iepriekšējā gadā. Saskaņā ar pētījuma autoru teikto, tas ir par 50 % augstāks radītājs, nekā vidēji ASV. “Mums armijā un starp veterāniem ir milzum daudz sieviešu, kuras ir ievainojis aborts,“ Dafija akcentēja. “Viņas nezina, kur ar to nastu doties, un tik bieži viņām šķiet, ka jātaisa aborts, tāpēc ka dien militārajā dienestā.” Viņa dalījās ar viņai pazīstamo armijas veterānu stāstiem, kurus uzticējušas sievietes, kuras piedzīvojušas abortu. Viena precēta sieviete, viņai stāstīja, “palika stāvoklī, kad mācījās pilotu skolā ‘tajos laikos, kad sievietēm vispār sāka atļaut kļūt par pilotiem’.” Tajā laikā viņai šķita, ka aborts ir viņas vienīgais variants. “Tas sagrāva viņu,” Dafija atcerējās. “Viņa sacīja, ka bija brīži, kad, lidodama vienatnē, gribēja izdarīt pašnāvību un sasist lidmašīnu šī aborta izraisīto sāpju dēļ un dēļ tā, ka lēmums izdarīt abortu bija tik milzīgs.” Catholicnewsagency.com | 
