Tāpat kā citus gadus, arī šogad Pelnu trešdienas Svētā Mise tika svinēta Svētās Sabīnes bazilikā, kas atrodas uz Aventīna pakalna, uzreiz pēc gandarīšanas procesijas, kura iesākās tuvējā Svētā Anzelma bazilikā. Šajā dienā uz ticīgo galvām tiek kaisīti pelni, kas simbolizē aicinājumu atgriezties. Par šī rita nozīmi Francisks runāja savā homīlijā. Atriezties pie patiesības par sevi, atgriezties pie Dieva un pievērsties saviem brāļiem, pievērsties būtiskajam, tas ir, Kungam – tie bija Svētā tēva homīlijas galvenie punkti. Pirmkārt, runa ir par atgriešanos pie patiesības par sevi. Pelni ir atgādinājums par to, kas mēs esam un no kurienes nākam. Mēs tiekam aizvesti atpakaļ pie dzīves pamatpatiesības: tikai Kungs ir Dievs, bet mēs esam Viņa roku darbs. Tā ir mūsu patiesība – uzsvēra Svētais tēvs. Dievs gaida mūsu atgriešanos. Viņš iedrošina mūs nekad neļauties bezcerībai – nekrist bezcerībā pat tad, kad pakrītam sava vājuma un savu grēku putekļos. Mēs nereti domājam, ka esam pašpietiekami, stipri, neuzveicami bez Dieva. Taču mēs esam putekļi – atgādināja pāvests. Lielais gavēnis ir laiks, lai mēs atbrīvotos no pašpietiekamības tendences un vēlmes nostādīt sevi visa centrā. Tas ir ieskatīšanās sevī un patiesības laiks, lai nomestu savas maskas, ko katru dienu valkājam, jo gribam pasaules acīs izskatīties ideāli. Citiem vārdiem sakot, tas ir laiks, kad varam atbrīvoties no savas liekulības. Otrkārt, pelni mums atgādina, ka esam aicināti atgriezties pie Dieva un pievērsties saviem brāļiem. Konstatējuši to, ka neesam pašpietiekami, mēs atklājam attiecību būtisko nozīmi. Mēs nevaram pastāvēt, neveidojot attiecības ar Dievu, savu Radītāju, un citiem cilvēkiem. Pelni mums atgādina, ka sava “es” elkdievība ir destruktīva un grūž mūs vientulības cietumā. Lielais gavēnis ir laiks, lai atjaunotu attiecības, lai mēs lūgšanas klusumā atvērtu savu sirdi Dievam, izlauztos no sava egoisma cietokšņa un salauztu individuālisma važas. Lai veiktu šo ceļu, Dieva Vārds mums piedāvā trīs klasiskus līdzekļus – žēlsirdības darbus, lūgšanu un gavēni. Francisks brīdināja, ka tie tomēr nav “ārēji riti”, lai nomierinātu savu sirdsapziņu vai skaisti izskatītos citu priekšā. Kāda jēga plosīt savas drēbes, ja sirds ir tālu no Kunga, tas ir, no labā un no taisnīguma? – savā laikā jautāja pāvests Benedikts XVI. Francisks atgādināja, ka mūsu personīgajā un visas Baznīcas dzīvē ir nozīme nevis ārišķīgajam, cilvēciskajiem spriedumiem un atzinībai no pasaules puses, bet tikai Dieva skatienam. Tāpēc mums pazemīgi jānostājas Viņa priekšā. Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs aicināja ticīgos doties ceļā ar mīlestību, lūgšanu un gavēni, lai dalītos ar tiem, kuri atrodas trūkumā, lai atkal ierādītu pirmo vietu savā dzīvē Dievam un lai atbrīvotos no sava “es” un izvēlētos to, kas patiešām ir svarīgs. Vaticannews.va | 
