Jaunavas Marijas parādīšanās Fatimas ganiņiem 1917. gadā ir cieši saistīta ar Krieviju un pēdējā gadsimta pāvestiem. Pāvests Francisks jau otro reizi dosies uz Dievmātes svētnīcu Fatimā, kur 1917. gadā trīs ganiņi, no kuriem divi jau ir pasludināti par svētiem, bet trešā ir ceļā uz paaugstināšanu altāru godā, saņēma Marijas vēsti attiecībā uz cilvēces nākotni. Dažu stundu ceļojums uz Fatimu, ko pāvests helikopterā sasniegs 5. augustā, ir pievienots pēdējā brīdī, jo sākotnēji bija paredzēts uzturēties tikai Lisabonā, lai piedalītos Pasaules Jauniešu dienās. Pazīstamo mariānisko svētnīcu Francisks jau apmeklēja 2017. gada maijā, atzīmējot Dievmātes parādīšanās simtgadi un sakarā ar mazo vizionāru Franciska un Jacintas Marto kanonizāciju. Fakts, ka pāvests ir nolēmis nākt pie Fatimas Dievmātes kājām, ir nozīmīgs un viņa nodoms ir saistīts ar kara traģēdiju, ko piedzīvo “izmocītā Ukraina”, kuru bombardē Krievijas karaspēks, kā arī ar daudziem aizmirstajiem kariem, kas norisinās pasaulē.
Šo Romas bīskapa žestu var tieši vienot ar citu viņa žestu, proti, ar Krievijas un Ukrainas novēlēšanu Jaunavas Marijas Bezvainīgajai Sirdij 2022. gada 25. martā, mēnesi pēc kara izcelšanās. Tieši Krievijas konsakrāciju Marija prasīja, parādoties Fatimas ganiņiem. Pirms 16 mēnešiem Francisks lūdzās šādiem vārdiem: “Esam pazaudējuši miera ceļu. Esam aizmirsuši pagājušā gadsimta traģēdiju mācību, pasaules karos miljoniem kritušo cilvēku upuri. Neesam pildījuši Apvienoto Nāciju pieņemtās saistības, un pieviļam tautu sapņus par mieru un jauniešu cerības… Tu, Jūras Zvaigzne, neļauj mums noslīkt kara vētrā… Atbrīvo mūs no kara, pasargā pasauli no atomkara draudiem!”
Fatima un pāvestu vēsture
Portugālē notikušās parādīšanās ir saistītas ar XX gadsimta pāvestu vēsturi un tās savijas ar viņu personīgajām biogrāfijām. Benedikts XV, plosoties I Pasaules karam, 1917. gada 5. maijā tradicionālajām lauretāniskajām litānijām, ko skaita pēc Rožukroņa, nolēma pievienot invokāciju “Miera Karaliene, lūdz Dievu par mums!” Dažas dienas vēlāk, 13. maijā, notika pirmā Dievmātes parādīšanās Fatimā. Tas notiek tajā pašā dienā, kad Siksta kapelā pāvests par bīskapu konsakrē Eugēniju Pačelli, kam bija lemts kļūt par viņa sekotāju. 1942. gada 31. oktobrī Pačelli, kurš jau bija kļuvis par pāvestu un pieņēmis Pija XII vārdu, Marijas Bezvainīgajai Sirdij konsakrē “kļūdas pēc, vai nesaticības dēļ šķirtās tautas”. Pāvils VI ir pirmais pāvests, kurš kā svētceļnieks apmeklēja Fatimu, lai atzīmētu 50 gadus kopš Dievmātes parādīšanās. Tas notika 1967. gada maijā, kad Portugāle vēl dzīvoja Salazara diktatūras laikā. Dažas dienas pirms došanās ceļā pāvests Montini paskaidroja: “Garīgais iemesls, kas šim ceļojumam piešķir nozīmi, ir lūgties, vēlreiz un vēl pazemīgāk un dzīvāk miera labā.” Fatimā teiktajā homīlijā viņš aicināja: “Cilvēki, nekaldiniet destrukcijas un nāves plānus, nedomājiet par revolūciju… domājiet par kopējā mierinājuma un solidāras sadarbības plāniem!” Vēsturiskās situācijas smagumu Pāvils VI apraksta nebūt ne iedrošinošos toņos: “No vienas puses pastāv briesmīgu un nāvējošu ieroču arsenāls un morālais progress, kas neiet kopsolī ar zinātnisko un tehnisko progresu, no otras puses liela cilvēces daļa grimst nabadzībā. Tādēļ sakām, ka pasaule atrodas briesmās. Tādēļ esam nākuši pie Karalienes kājām, lai lūgtu Viņai mieru, dāvanu, ko tikai Dievs var dot… Redzat, cik milzīgs un dramatisks šeit atklājas pasaules un tās likteņu attēls.”
Pāvesta Vojtilas asinis un Benedikta XVI vēstījums
Līdz ar Karolu Vojtilu Fatimas vēsture un vēstījums mazajiem ganiņiem, kas tika turēts slepenībā līdz 2000. gadam, sāk nesaraujami saistīties ar Pētera pēcteča dzīvi. 1981. gada 13. maijā pulksten 17 un 17 minūtēs Svētā Pētera laukumā Jānis Pāvils II tiek smagi ievainots atentātā, ko pastrādā turku tautības terorists Ali Agdža. Gandrīz noasiņojis un tuvu nāvei pāvests ierodas Džemelli klīnikā. Brīnumainā kārtā izdzīvojis, viņš 19 gadus vēlāk darīs zināmu Fatimas noslēpuma trešo daļu, kur tiek aprakstīta “bīskapa baltā tērpā”, kurš šķērso sagruvušu pilsētu, nogalināšana. Sava pontifikāta laikā Vojtila trīs reizes apmeklē svētnīcu Portugālē – vispirms 1982. gadā, vēlāk 1991. un visbeidzot 2000. Lielās Jubilejas gadā. Arī Benedikts XVI savas vizītes laikā Portugālē 2010. gadā dodas svētceļojumā uz Fatimu, un apgalvo: “Maldās tas, kurš domā, ka Fatimas pravietiskā misija ir noslēgusies.” Turpceļā, lidojuma laikā, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Ratcingers runāja arī par pārkāpumu krīzi, sakot: “Tas, ko šajā vēstījumā varam atklāt kā jauno, ir arī fakts, ka pāvestam un Baznīcai tiek uzbrukts ne tikai no ārpuses. Baznīcas ciešanas nāk tieši no iekšienes, no grēka, kas pastāv Baznīcā. Arī, ja tas vienmēr bija zināms, šodien to redzam patiešām briesmīgā veidā, proti, ka Baznīcas lielās vajāšanas nenāk no ārējiem ienaidniekiem, bet dzimst no grēka Baznīcā un ka Baznīcai ir dziļi nepieciešams no jauna iemācīties nožēlot savus grēkus”. Vaticannews.va | 
