Sinodei un sinodalitātes tematikai tika veltīta noslēdzošā preses konferences daļa, pāvestam un žurnālistiem kopā atgriežoties no ceļojuma uz Mongoliju. Atbildot uz franču žurnālista jautājumiem, pāvests apgalvoja, ka Sinodē nav vietas ideoloģijai, tai ir cita dinamika. “Sinode ir dialogs starp kristītajiem, starp Baznīcas locekļiem par Baznīcas dzīvi, tās dialogu ar pasauli, par problēmām, kas šodien skar cilvēci,” paskaidroja Francisks. Viņš norādīja, ka Sinodē ideoloģijai nav vietas, bet ir vieta dialogam. Tas nozīmē salīdzināt uzskatus starp brāļiem un māsām, salīdzināt savus uzskatus ar Baznīcas doktrīnu, iet uz priekšu. “Vēlos pasvītrot, ka sinodalitāte nav mans izgudrojums,” teica Francisks, “par to runāja svētais Pāvils VI”. Noslēdzoties Vatikāna II koncilam, viņš ievēroja, ka Rietumos Baznīca bija zaudējusi sinodālo dimensiju. Savukārt, Austrumu Baznīcai tā piemīt. Tāpēc svētais Pāvils VI izveidoja Bīskapu Sinodes sekretariātu, kas šajos 60 gados veica sinodāla rakstura pārdomas un progresīvā veidā turpināja virzīties uz priekšu. Apritot 50 gadiem kopš svētā Pāvila VI lēmuma, es parakstīju un publicēju dokumentu par to, kas ir Sinode, kas šajā sakarā ir panākts. Tāpēc nolēmu sasaukt Sinodi par sinodalitāti. Tā nav nekas moderns, tā ir jau sena lieta un Austrumu Baznīcā tā ir bijusi vienmēr.” Taču, kā īstam kristietim dzīvot saskaņā ar sinodalitāti? Pāvests atkārtoti uzsvēra, ka tas nozīmē dzīvot, nekrītot ideoloģijās un izcēla “asamblejas procesu”, “sinodālās gaisotnes” saglabāšanu. Viņš paskaidroja, ka tā nav televīzijas programma, kur tiek runāts par visu. Tas ir reliģiskais moments, savstarpējas reliģiskas apmaiņas moments. Svētais tēvs minēja, ka Sinodē katrs runās 3-4 minūtes, pēc tam sekos 3-4 minūtes klusuma, kas būs atvēlētas lūgšanai. “Bez šī lūgšanas gara nav sinodalitātes, tā kļūst par politiku, par parlamentārismu. Sinode nav parlaments,” uzsvēra pāvests. Viņš pastāstīja, ka par Sinodes gaitu tiks izplatīta regulāra informācija, par ko parūpēsies Komunikācijas dikastērija prefekta Paolo Rufini vadīta komisija. “Sinodē ir nepieciešams saglabāt reliģiozitāti un cilvēku, kuri uzstājas, brīvību,” apliecināja Francisks. Lidmašīnā notikušās preses konferences gaitā tika atzīmēts, ka Sinode raisa lielu interesi, taču tā raisa arī daudz kritikas, kas nāk no katoļu vides. Spāņu žurnālists Antonio Pelaijo pieminēja kardināla Burkes grāmatu, kurā teikts, ka Sinode ir kā Pandoras lāde, no kurienes var iziet dažādas nelaimes Baznīcai. “Ko domājat par šādu nostāju?” skanēja jautājums. Uz to atbildot, pāvests pastāstīja par neseno tikšanos ar karmelītu māsām, kuras izteica bažas par Sinodi. “Jūsu Svētība, mums ir bail no šīs Sinodes,” “mums ir bail, ka var mainīties doktrīna”, atzinusies klostera priekšniece. Pāvests paskaidroja, ka šādu ideju saknē ir rodamas ideoloģijas. “Vienmēr, kad Baznīca vēlas novirzīties no kopības ceļa, tas, kas pamudina to darīt, ir ideoloģija,” norādīja pāvests. “Catholic News Service” pārstāve atzīmēja, ka žurnālistiem nav dota pieeja Sinodes asamblejai un vispārējām sesijām. “Vai nebūtu iespējams būt atvērtākiem pret žurnālistiem?” viņa jautāja. Pāvests atgādināja, ka Komunikācijas dikastērija prefekta vadītā komisija sniegs informāciju katru dienu. Francisks sacīja, ka Sinode būs ļoti atvērta un vēl lielāka atvērtība nemaz nav iespējama. “Šī komisija ar cieņu izturas pret katru runātāju un tā centīsies neieslīgt liekās runās, bet pavēstīt tieši par sinodālo norisi, kas ir konstruktīva Baznīcai,” apgalvoja pāvests. Viņš piebilda, ka komisijas uzdevums nav viegls, tai būs jāinformē par Sinodes ekleziālo, nevis politisko garu. “Parlaments un Sinode atšķiras, neaizmirstiet, ka Sinodes virzošais spēks ir Svētais Gars. Kā par to informēt? Tāpēc ir jāinformē par ekleziālo norisi,” teica pāvests. Vaticannews.va | 
