Cīņa pret iebrucējiem, palīdzības sniegšana kara skartajām ģimenēm un rūpes par ticīgo garīgo stāvokli ir biežāk minētie jautājumi, ar kuriem šobrīd saskaras priesteri un konsekrētās personas kara izpostītajā Ukrainā. Kijivā norisinājās Romas katoļu Baznīcas vīriešu kongregāciju un ordeņu ģenerālpriekšnieku sanāksme. Viņi apsprieda, kā īstenot savu kopienu harizmu kara situācijā. Konferences sekretārs, saleziāņu priesteris Mihals Vokals, skaidroja, ka šobrīd kopienām ir vairāki svarīgi uzdevumi. “Viens no pirmajiem uzdevumiem ir nepieļaut naida izplatīšanos, kas ir pašreizējā kara sekas, kā arī pārvarēt nevēlēšanos piedot. Otrais uzdevums ir aizstāvēt mūsu ģimenes, kuras cieš no kara. Daudzi ir spiesti atstāt savas mājas. Karš nes sāpes, izmisumu un nāvi. Treškārt, mums kā reliģiskai kopienai ir jāliecina par vienotību savā starpā, kas Ukrainai šobrīd ir īpaši nepieciešama.”
Krievijas agresija Ukrainā ir mainījusi cilvēku ikdienas dzīvi, neizslēdzot arī klosterļaužu dzīvi. Daudzi no viņiem izjūt milzīgu nogurumu. Par to runā Marijas Bezvainīgās Sirds Oblatu priekšnieks tēvs Vitālijs Podolans. “Būdams priekšnieks, es redzu, ka daudziem maniem klostera brāļiem ir dažāda rakstura grūtības, pat ar miegu. Nemitīgi skan sirēnas, un tas ir ļoti nomācoši. Ļoti bieži mēs dzirdam tuvu lidojošu dronu vai raķešu skaņas. Tas rada stresu. Un tas ietekmē arī attiecības ar Dievu. Ir grūti atrasties kapelā un būt koncentrētam uz Kungu Jēzu, ja nākas dzirdēt sirēnas vai sprādzienus aiz loga.”
Uz konferenci uzaicinātais apustuliskais nuncijs Ukrainā arhibīskaps Visvaldas Kulbokas mudināja priesterus-mūkus neatstāt novārtā lūgšanu, pat tad, kad trūkst spēka, māc nogurums un situācija šķiet bezcerīga, jo tieši lūgšana ir īstās bruņas, kas pasargā mūs no iznīcības, ko nes karš, teica Lietuvā dzimušais diplomāts. Vaticannews.va | 
