Francisks norāda, ka mākslīgā intelekta attīstība ienes radikālas izmaiņas informācijā un komunikācijā, un caur to arī tiek ietekmēti pilsoniskās līdzāspastāvēšanas pamati. Tas savukārt izraisa fundamentālus jautājumus par to, ko nozīmē būt cilvēkam un kāda būs mūsu nākotne. “Kā mēs varam palikt patiesi cilvēcīgi un virzīt notiekošās kultūras pārmaiņas uz labo pusi?” – jautā Svētais tēvs. Pēc viņa domām, ir svarīgi sākt ar cilvēka sirds pārveidi. Tikai iemantojot garīgu skatienu un atgūstot sirds gudrību, mēs spēsim izprast mūsdienu jauninājumus un atklāt ceļu uz pilnvērtīgi cilvēcīgu komunikāciju. Saskaņā ar Bībeli, sirds ir brīvības sēdeklis. Tā ir vieta, kur tiek pieņemti dzīves svarīgākie lēmumi. Sirds ir integritātes un vienotības simbols, un vieta, kur notiek satikšanās ar Dievu. Līdz ar to sirds gudrība ir tas tikums, kas ļauj mums savīt kopā veselumu un daļas, lēmumus un to sekas, kāpumus un trauslumu, pagātni un nākotni, es un mēs – raksta pāvests. Viņš piebilst, ka sirds gudrība ir Dieva dāvana, ko iemanto tas, kurš mīl. Tā ļauj visu redzēt ar Dieva skatienu, izprast kopsakarības un atklāt visa notiekošā jēgu. Vēstījuma turpinājumā Francisks runā par mākslīgā intelekta priekšrocībām un riskiem. Viss, kas atrodas cilvēka rokās, var kļūt par ieguvumu vai draudu. Tas atkarīgs no tā, uz ko ir tendēta viņa sirds. Mašīnas var uzglabāt un apstrādāt lielus datu apjomus daudz labāk nekā cilvēki, bet tikai cilvēki var atšifrēt to nozīmi. Svētais tēvs uzsver, ka nevajag padarīt mašīnas līdzīgas cilvēkiem, bet gan drīzāk ir jāpamodina cilvēks no visvarenības un pašpietiekamības ilūzijas. Viņam ir jāapzinās sava atkarība no citiem un jāatjauno sociālās saites. Jaunās tehnoloģijas var tikt izmantotas arī manipulācijām un dezinformācijas izplatīšanai, tāpēc starptautiskajai sabiedrībai ir jāsadarbojas un jāizstrādā līgumi, kas regulē mākslīgā intelekta izmantošanu un attīstību. Runājot par priekšrocībām, pāvests norāda, ka mākslīgā intelekta sistēmas var palīdzēt atbrīvoties no nezināšanas un atvieglot informācijas apmaiņu starp dažādām tautām un paaudzēm. Tās var, piemēram, padarīt pieejamu un saprotamu milzīgo zināšanu apjomu, kas radīts iepriekšējos gadsimtos, vai ļaut cilvēkiem sazināties viņiem nezināmās valodās. Taču vienlaikus tie var būt arī “kognitīvā piesārņojuma” instrumenti, kas izmaina realitāti, izmantojot daļēji vai pilnīgi nepatiesus stāstus, kuriem tic un ar kuriem dalās, it kā tie būtu patiesi. Pietiek padomāt par dezinformācijas problēmu, ar ko mēs jau gadiem ilgi saskaramies viltus ziņu veidā. Bez tam mūsdienās vēl klāt ir nācis tas, ko angliski sauc par deep fake, tas ir, tādu attēlu radīšana un izplatīšana, kas šķiet pilnīgi ticami, bet ir nepatiesi. (Cita starpā Francisks atzīst, ka tam ir ticis izmantots arī viņa tēls.) Tāpat arī audio ziņojumu radīšana, kuros tiek izmantota kāda cilvēka balss, lai pateiktu to, ko viņš nekad nav teicis. Simulācija, kas ir šo programmu pamatā, var būt noderīga dažās specifiskās jomās, bet tā kļūst postoša, ja izkropļo mūsu savstarpējās attiecības un pašu realitāti – raksta pāvests. Vēstījuma turpinājumā viņš atzīst, ka mums jau ir skaidrība par pirmo mākslīgā intelekta vilni, tas ir, sociālajiem medijiem. Mēs esam apzinājušies gan tā iespējas, gan arī riskus un kaitējumu. Ģeneratīvā mākslīgā intelekta otrais līmenis iezīmē neapstrīdamu lēcienu kvalitātes ziņā. Tāpēc ir svarīgi izprast un spēt regulēt rīkus, kas nepareizās rokās varētu novest pie negatīviem scenārijiem. Tāpat kā viss pārējais, kas iziet no cilvēka prāta un rokām, arī algoritmi nav neitrāli – uzsver Francisks. Tāpēc ir nepieciešams rīkoties preventīvi, ierosinot ētiskā regulējuma modeļus, lai novērstu mākslīgā intelekta sistēmu kaitīgās un diskriminējošās, sociāli netaisnīgās sekas un vērstos pret to izmantošanu plurālisma mazināšanai, sabiedrības viedokļa polarizācijai vai vienotas domas konstruēšanai. Šajā sakarā Svētais tēvs aicina valstis sadarboties tādu līgumu izstrādē, kas, kā jau minēts, regulētu mākslīgā intelekta attīstību un izmantošanu dažādās tā izpausmēs. Tomēr, tāpat kā jebkurā citā cilvēciskā jomā, ar regulējumu vien nepietiek – viņš piebilst. Šobrīd mūsu priekšā ir izaicinājums spert jaunu soli kompleksas, plurālistiskas sabiedrības attīstībā – norāda Romas bīskaps. Digitālās revolūcijas milzīgās iespējas var pavērt mums lielāku brīvību, taču tās ir saistītas arī ar risku, ka mēs varētu nonākt un apmaldīties anonīmā purvā un būt pakļauti tirgus vai varas interesēm. Nav pieļaujams, ka mākslīgā intelekta izmantošana novestu pie anonīmas domāšanas, neapstiprinātu datu apkopošanas un atbildības mazināšanās. Šajā kontekstā pāvests norāda uz savstarpējās komunikācijas nozīmi un uzsver, ka informāciju nevar nošķirt no dzīvām savstarpējām attiecībām. Ir nepieciešama datu un pieredzes korelācija, līdzjūtīgs skatījums un empātija. Daudzi reportieri mirst kara laukā, lai tikai citi varētu savām acīm ieraudzīt to, ko redz viņi. Tikai reāli saskaroties ar bērnu, sieviešu un vīriešu ciešanām, ko dokumentē aizrautīgi kara reportieri, var saprast karu absurdumu. Tāpēc pāvests apgalvo, ka mākslīgā intelekta izmantošana dos pozitīvu ieguldījumu komunikācijas laukam, ja no šī lauka neizskaudīs žurnālistus, bet, gluži pretēji, papildinās viņu lomu, un ja veicinās komunikācijas jomā strādājošo profesionalitāti un atbildību. Dokumenta noslēguma daļā pāvests izvirza jautājumus par to, kā aizsargāt informācijas laukā strādājošo un tās lietotāju cieņu, kā nodrošināt platformu sadarbības spēju, kā nodrošināt informācijas procesu pārredzamību, kā panākt, lai būtu aizsniedzami ziņu avoti un novērst anonimitātes aizsegu utt. Francisks norāda, ka gatavas atbildes uz šiem un citiem jautājumiem nav, tā ir mūsu ziņā. Cilvēkam pašam ir jāizvēlas, vai kļūt par algoritmu barību, vai arī sātināt savu sirdi ar brīvību, bez kā nav iespējams pieaugt gudrībā. “Lai nezaudētu savu cilvēcību”, viņš raksta, “tieksimies pēc Gudrības, kas ir pirms visa (sal. Sīr 1, 4), kas, izejot caur tīrām sirdīm, sagatavo Dieva draugus un praviešus (sal. Gudr 7, 27): tā mums palīdzēs arī mākslīgā intelekta sistēmas pielāgot patiesi cilvēcīgai komunikācijai”. Vaticannews.va
Foto:Pixabay.com/geralt |
