Dienā, kad visā pasaulē atskan priecīgā vēsts par Kristus augšāmcelšanos, daudzi ļoti smagi akmeņi nospiež cilvēci un aizšķērso tās cerības. Francisks apliecināja, ka lūdzas par visu karu upuriem, īpaši bērniem, pieprasīja veikt gūstekņu apmaiņu, panākt mieru Svētajā Zemē, Ukrainā, Sīrijā un citur, un atgādināja, ka tikai augšāmcēlušais Kristus var novelt visus karu un humanitāro krīžu akmeņus, kas nospiež cilvēci. Svētā tēva uzrunu klātienē noklausījās aptuveni 60 tk. cilvēku. Seko pāvesta uzrunas pilnais teksts: Dārgie brāļi un māsas, priecīgas Lieldienas! Šodien visā pasaulē atskan pirms 2000 gadiem no Jeruzalemes izgājusī vēsts: “Jēzus no Nācaretes, krustā sistais, ir augšāmcēlies!” (Mk 16, 6). Baznīca no jauna izdzīvo sieviešu izbrīnu, kuras nedēļas pirmās dienas rītausmā aizgāja pie kapa. Jēzus kaps bija aizvelts ar lielu akmeni. Šodien vēl aizvien smagi, ļoti smagi akmeņi aizslēdz cilvēces cerības: kara akmens, humanitāro krīžu akmens, cilvēktiesību pārkāpumu akmens, cilvēktirdzniecības akmens, un citi. Arī mēs, tāpat kā sievietes – Jēzus mācekles, jautājam cits citam: “Kas novels šos akmeņus?” (sal. Mk 16, 3). Un, lūk, kas atklājas Lieldienu rītā: akmens, šis tik lielais akmens, jau ir novelts. Sieviešu izbrīns ir arī mūsējais: Jēzus kaps ir atvērts, un tas ir tukšs! Tieši tur viss sākas. Tieši caur šo tukšo kapu vijas jauns ceļš – ceļš, kuru neviens no mums nevarēja atvērt, to varēja tikai Dievs: dzīvības ceļš tur, kur valda nāve, miera ceļš tur, notiek karš, izlīgšanas ceļš tur, kur pastāv naids, brālības ceļš ienaida vidū. Brāļi un māsas, Jēzus Kristus ir augšāmcēlies, un tikai Viņš ir spējīgs novelt akmeņus, kas aizšķērso ceļu, kas ved uz dzīvību. Viņš pats, Dzīvais, ir Ceļš: dzīvības, miera, izlīgšanas, brālības Ceļš. Viņš mums paver cilvēciski neiespējamu ceļu, jo tikai Viņš noceļ pasaules grēku un piedod mūsu grēkus. Bez Dieva piedošanas šo akmeni nevar novelt. Bez grēku piedošanas mēs nevaram tikt laukā no saviem cietumiem, atbrīvoties no aizspriedumiem, savstarpējām aizdomām, pieņēmumiem, ar ko vienmēr sevi attaisnojam un apsūdzam citus. Tikai augšāmcēlies Kristus, dāvājot mums grēku piedošanu, paver ceļu uz atjaunotu pasauli. Tikai Viņš mums paver dzīvības durvis, šīs durvis, ko mēs visu laiku aizveram ar kariem, kas izplatās pasaulē. Šodien mēs vispirms pievēršam savu skatienu svētajai pilsētai Jeruzalemei – ciešanu, nāves un Jēzus augšāmcelšanās noslēpuma lieciniecei, un visām Svētās Zemes kristiešu kopienām. Manas domas vispirms pievēršas daudzu pasaulē notiekošo konfliktu upuriem, sākot ar karu Izraēlā un Palestīnā, un Ukrainā. Lai augšāmcēlies Kristus paver miera ceļu šo reģionu izmocītajām tautām. Rosinot ievērot starptautisko tiesību principus, es gribētu aicināt pilnībā veikt visu gūstekņu apmaiņu starp Krieviju un Ukrainu: apmainīt visus pret visiem! Bez tam es atkārtoju savu aicinājumu nodrošināt humanitārās palīdzības piekļuvi Gazai un vēlreiz mudinu ātri atbrīvot 7. oktobrī nolaupītos ķīlniekus, kā arī nekavējoties pārtraukt uguni Gazas joslā. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka notiekošie kari turpina smagi skart civiliedzīvotājus, kas šobrīd ir izsmelti, īpaši bērnus. Cik daudz ciešanu mēs redzam bērnu acīs! Šajās zemēs, kurās notiek karš, viņi jau ir aizmirsuši smaidīt. Ar saviem skatieniem viņi mums jautā: kāpēc? Kāpēc tik daudzi mirst? Kāpēc ir tik daudz postījumu? Karš vienmēr ir absurds, karš vienmēr ir sakāve! Neļausim kara vējiem vēl spēcīgāk pūst pāri Eiropai un Vidusjūrai. Nepadosimies ieroču un bruņošanās loģikai. Mieru nekad nevar panākt ar ieročiem, bet – izstiepjot rokas un atverot sirdis. Brāļi un māsas, neaizmirsīsim Sīriju, kas jau trīspadsmit gadus cieš ilgstoša un postoša kara sekas. Tik daudzi bojāgājušie, tik daudzi pazudušie cilvēki, lielā nabadzība un milzīgie postījumi gaida no ikviena atbildes, tai skaitā, no starptautiskās kopienas. Šodien mans skatiens īpaši pievēršas Libānai, kas jau ilgu laiku piedzīvo institucionālo blokādi un dziļu ekonomisko un sociālo krīzi, ko šodien ir pastiprinājis karš uz robežas ar Izraēlu. Lai Augšāmcēlušais stiprina mīļoto libāniešu tautu un atbalsta visu valsti, lai tā varētu īstenot savu aicinājumu būt par satikšanās, sadzīvošanas un plurālisma zemi. Es īpaši domāju arī par Rietumbalkānu reģionu, kur ir sperti svarīgi soļi ceļā uz integrāciju Eiropas projektā: lai etniskās, kultūras un reliģiskās atšķirības nav šķelšanās iemesls, bet kļūst par bagātīgu avotu Eiropai kopumā un visai pasaulei. Es mudinu arī vest sarunas Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, lai ar starptautiskās kopienas atbalstu šīs valstis varētu turpināt dialogu, sniegt palīdzību pārvietotajām personām, ar cieņu izturētos pret dažādām reliģiskajām konfesijām piederošajām kulta vietām un pēc iespējas ātrāk panāktu vienošanos par galīgu mieru. Lai augšāmcēlies Kristus paver cerības ceļu tiem cilvēkiem, kuri citās pasaules vietās cieš no vardarbības, konfliktiem, pārtikas krīzes un klimata pārmaiņu sekas. Lai Kungs mierina visu terorisma veidu upurus. Lūgsimies par tiem, kuri pazaudēja dzīvību, un lūgsim nožēlu un atgriešanos šo noziegumu veicējiem. Lai Augšāmcēlušais palīdz Haiti tautai, lai pēc iespējas ātrāk tiktu izbeigta vardarbība, kas plosa šo zemi un liek tai noasiņot, un lai šī tauta varētu progresēt demokrātijas un brālības ceļā. Lai Viņš nes mierinājumu rohindžām, kurus skārusi smaga humanitārā krīze, un lai Viņš paver izlīgšanas ceļu Mjanmai, ko jau gadiem ilgi plosa iekšējie konflikti, lai galu galā tiktu atmesta jebkāda vardarbības loģika. Lai Kungs paver miera ceļus Āfrikas kontinentam, īpaši izmocītajiem cilvēkiem Sudānā un visā Sāhelas reģionā, Āfrikas Ragā, Kivu reģionā Kongo Demokrātiskajā Republikā un Kabo Delgado provincē Mozambikā, un lai Viņš pieliek punktu ieilgušajam sausumam, kas skar plašus apgabalus un izraisa trūkumu un badu. Lai Augšāmcēlušais liek atspīdēt savai gaismai pār migrantiem un tiem, kuri piedzīvo ekonomisko grūtību periodus, un vajadzīgajā brīdī sniedz viņiem mierinājumu un cerību. Lai Kristus vada visus labas gribas cilvēkus, ka tie vienotos solidaritātē, lai tādā veidā kopā stātos pretim daudzajiem izaicinājumiem, kam ir pakļautas vistrūcīgākās ģimenes, kas tiecas pēc labākas dzīves un laimes. Šajā dienā, kad mēs svinam dzīvību, kas mums ir dota Dēla augšāmcelšanā, atcerēsimies Dieva bezgalīgo mīlestību pret katru no mums: mīlestību, kas pārsniedz visus ierobežojumus un visas vājības. Taču cik gan bieži šī dārgā dzīvības dāvana tiek nicināta. Cik daudz bērnu nevar ieraudzīt pat dienas gaismu? Cik daudzi mirst badā, cik daudziem trūkst pašas nepieciešamākās aprūpes vai ir ļaunprātīgas izmantošanas un vardarbības upuri? Cik daudzas dzīvības ir pārvērstas par precēm pieaugošajā cilvēku tirdzniecībā? Brāļi un māsas, šajā dienā, kurā Kristus mūs atbrīvoja no nāves verdzības, es mudinu tos, uz kuru pleciem gulstas politiskā atbildība, netaupīt nekādus pūliņus cīņā ar cilvēktirdzniecības sērgu, nemitīgi strādājot pie tā, lai sarautu ekspluatācijas tīklus un atbrīvotu tās upurus. Lai Kungs mierina viņu ģimenes, īpaši tās, kuras ar nemieru gaida ziņas no saviem tuviniekiem, un sniedz tām atvieglojumu un cerību. Lai augšāmcelšanās gaisma apgaismo mūsu prātus un atgriež mūsu sirdis, liekot mums apzināties ikviena cilvēka dzīvības vērtību, dzīvības, ko pienākas pieņemt, aizstāvēt un mīlēt. Visiem priecīgas Lieldienas! Vaticannews.va
Foto: Vatican Media | 
