Katoļu Baznīcas katehismā skaidrots: "Lūgšanu cīņā mums ir jāsaskaras ar kļūdainiem priekšstatiem par lūgšanu sevī un ap mums" (KBK 2726). Pēc tam Katehismā uzskaitītas četras kļūdas, no kurām mums visiem būtu jācenšas izvairīties, domājot par lūgšanu.
LŪGŠANA NAV TIKAI PSIHOLOĢISKA AKTIVITĀTE
Katehismā teikts, ka "daži cilvēki uzskata lūgšanu par vienkāršu psiholoģisku darbību" (KBK 2726). Tas nozīmē, ka lūgšana nav tikai darbība, kas notiek mūsu smadzenēs. Tā ir garīga darbība, kurā iesaistīts gan ķermenis, gan gars. Lūgšana ir noslēpums, kas ir ārpus zinātnes jomas.
LŪGŠANA NENOZĪMĒ TUKŠUMA SASNIEGŠANU
Katehismā teikts, ka "citi [lūgšanu] uzskata par koncentrēšanās centieniem, lai sasniegtu prāta vakuumu" (KBK 2726). Dažās garīgajās tradīcijās lūgšana vai meditācija ir vērsta uz to, lai "iztukšotu" sevi no visa, sasniedzot "tukšumu" vai "neesamību". Savukārt kristīgā lūgšana ir vērsta uz pilnīgu vienotību ar Dievu. Lūgšanā mēs ejam pie visa avota un tiekam "piepildīti", nevis "iztukšoti".
LŪGŠANU NEVAR REDUCĒT LĪDZ RITUĀLIEM VĀRDIEM UN ŽESTIEM
Katehisms norāda, ka “vēl citi lūgšanu reducē līdz rituāliem vārdiem un žestiem”. (KBK 2726) Lai gan noteikti lūgšanu veidi ietver formulas un konkrētas pozas, piemēram, Mise, tomēr tas nav gala mērķis. Vārdi un žesti ir tikai instrumenti, kas var veicināt mūsu vienotību ar Dievu. Tos nekad nevajadzētu uzskatīt par svarīgākiem.
LŪGŠANA NAV NESAVIENOJAMA AR IKDIENAS DZĪVI
Katehismā teikts, ka "daudzi kristieši neapzināti uzskata lūgšanu par nodarbošanos, kas nav savienojama ar visām pārējām lietām, kuras viņiem ir jādara: viņiem "nav laika" (KBK 2726). Dažreiz mums var šķist, ka lūgties var tikai mūki vai mūķenes, jo viņiem "ir laiks". Tomēr ikviens kristietis ir aicināts lūgties, un tam nav obligāti jānotiek klosterī. Lūgšana var notikt jebkurā vietā, un tā var būt pat mūsu aizņemtāko darba dienu vidū. Nākamreiz, kad domāsiet par lūgšanu, mēģiniet izvairīties no šīm kļūdām, uz kurām Baznīca īpaši norāda. Lūgšana - tā ir žēlastības dāvana, bet no mūsu puses - apņēmīgas gribas atbilde. Tā vienmēr prasa piepūli. Izcilākie lūgšanas cilvēki vecajā derībā - pirms Kristus, tāpat kā Dieva Māte un svētie kopā ar Jēzu, mūs māca, ka lūgšana ir cīņa. Pret ko mēs cīnāmies? Paši pret sevi un pret kārdinātāja viltībām, kas dara visu, lai atrautu cilvēku no lūgšanas, no vienotības ar Dievu. Mēs lūdzamies tā, kā dzīvojam, jo dzīvojam tā, kā lūdzamies. Ja mēs negribam pastāvīgi darboties Kristus Garā, tad nevaram arī nemitīgi lūgties Viņa vārdā. Kristieša jaunās dzīves "garīgā cīņa" nav nodalāma no lūgšanas cīņas. (KBK 2725) Aleteia.org
Foto: Unsplash.com/Gianna B | 
