Viņš ir pirmais, kas apliecināja savu ticību Kungam Jēzum Kristum, pieņemot mocekļa nāvi ap 33.gadu. Dieva spēka stiprināts, Stefans nāves brīdī lūdzās par saviem slepkavām: "Kungs, neieskaiti viņiem šo grēku!"  Svētais Toms Bekets (1118 – 1170), Kenterberijas arhibīskaps
Sprediķis par svēto Stefanu.
Vai tā ir nejaušība, jūs domāsiet, ka pirmā mocekļa svētki seko uzreiz pēc Kristus Dzimšanas dienas? Nekādā ziņā! Tāpat kā mēs reizē līksmojam un raudam par mūsu kunga piedzimšanu un Viņa ciešanām, tāpat mēs līksmojam un raudam, pieminot mocekļu nāvi. Mēs raudam par pasaules grēkiem, kas viņus ved moceklībā, bet līksmojam par vēl vienu dvēseli, kas dodas papildināt svēto pulku Paradīzē, lai godinātu Dievu un aizbildinātu par cilvēkiem. Mani mīļie, par svētajiem nekļūst gadījuma pēc. Moceklība nav nelaimes gadījums. Vēl mazāk tā izriet no cilvēka gribas kļūt par mocekli. Par mocekli, par svēto kļūst tikai pēc Dieva nodoma, pēc Viņa mīlestības uz cilvēkiem, kas vēlas tos mācīt un vadīt, lai atgrieztu uz Dieva ceļiem. Moceklība nekad nav cilvēka nodoms, jo īsts moceklis ir tāds, kas kļuvis par Dieva instrumentu, kas ir zaudējis savu gribu Dieva gribā, kas pat nav zaudējis savu gribu, bet atradis to, atrodot brīvību paklausībā Dievam. Moceklis vairs nevēlas neko pats sev, pat ne godu ciest mocekļa nāvē. Varbūt pēc kāda laika jūs atkal dzirdēsiet par jauniem ticības mocekļiem, un arī tie nebūs pēdējie. Glabājiet savās sirdīs viņu vārdus un pieminiet tos katrā laikā! Sadarbība ar 
Sv.Stefana attēls - Catholic-forum.com | 
;)