Dievkalpojumā piedalījās Ciānas draudzes mācītājs Ilmārs Arājs, Mārtiņa Lutera draudzes mācītājs Raitis Šēners, Dominikāņu tēvs Sergejs Ivanovs OP, Liepājas sv. Annas draudzes mācītājs Jānis Bitāns, Liepājas iecirkņa prāvests, Pareizticīgās Baznīcas virspriesteris Nils Druvaskalns un sv. Jāzepa draudzes prāvests Marcins Vozņaks. Savās uzrunās garīdznieki vērsa uzmanību uz kopīgas lūgšanas nozīmi, atgriešanos no grēkiem svarīgumu, kas ir vienotības pamatā, kā arī pakavējās pārdomās pie jau paveiktā kristiešu draudzības labā. Uzrunās tika pieminēti arī 1991. gada notikumi pie barikādēm. Piedāvājam ieskatīties garīdznieku uzrunu fragmentos.  Mācītājs Ilmārs Arājs: " Šajā aukstajā vakarā esam šeit pulcējušies, lai, Dievu lūdzot, nostiprinātu kristiešu vienotību. Vienotībā ir mūsu spēks. Mēs šajās dienās arī atceramies, ka 15 gadus atpakaļ tapām vienoti uz barikādēm, kur mēs stāvējām par mūsu tautas un dzimtenes brīvību. Piedzīvojām to, ka Dievs nebija mūsu dzimteni - Latviju pametis.
Dieva tauta – Izraēlis, senajā pagātnē sastapās ar kādu ienaidnieku, kurš savā varenībā un lepnībā sacīja: „ Es tās ieņemšu, kaut gan pats tas Kungs tur dzīvo”. Mēs kristieši esam Dieva tauta! Mūsu lielais ienaidnieks - sātans šajā pasaulē arī lepojas ar savu spēku, bet mūsu drošība ir tā, ka mūsu vidū ir mūsu Kungs. Viņā esam vienoti. Cik Dieva tautas ienaidnieku nebūtu vareni, nežēlīgi, ļauni un nešķīsti viņi paliek kaunā, jo svētie kristieši ir Dieva īpašums un Viņš, mūsu Kungs un Pestītājs, ir mūsu spēks. Kad esam Viņā vienoti, tad nav spēka, kas varētu mūs uzvarēt. Mums ir kopīgs arī uzdevums - pienākums, mūsu Kunga Pestītāja žēlastību un mīlestību pasludināt tiem, kuri vēl ir ienaidnieku varā. To mēs darām ne tikai ar vārdiem, evaņģēlija vēsti, bet arī ar labiem darbiem." Sv. Dominika draudzes prāvests Sergejs Ivanovs OP: "Dārgie Brāļi un Māsas Kristū, kristību ūdenī mēs esam vienoti mūžīgai dzīvei!Atcerēsimies! Dieva Vārds stāsta mums par Jēzu, kurš Jordānas upē pieņēma kristību. Jāņa Kristītāja sludinātai kristībai bija gandarīšanas raksturs. Ūdens simbols norādīja uz sirds un dzīvesveida attīrīšanu. Jēzus Kristību laikā, Svētais Gars nolaidās pār Viņu baloža veidā un Jānis Kristītājs pasludināja Jēzu par Kristu (sengaidīto Dieva Svaidīto), jo vairāk Dieva Jēru, kurš nāk atlaist pasaules grēkus (sal. J 1, 29). Lūk Dieva Jērs kas deldē pasaules grēkus. J 1, 29 Tieši tādēļ kristība Jordānā ir Mesijas un Viņa solītās pestīšanas „atklāsmes” sākums, kura savā pilnībā piepildīsies Viņa nāves un augšāmcelšanās „kristībā”. Caur šo kristību pasaule tiks šķīstīta Dieva žēlsirdības ugunīs (sal. Lk 12, 49-50). Es atnācu uguni mest uz zemi, un mana vēlēšanas, lai tā iedegtos. Bet Man jākristās kristībā: un kā es ilgojos, kamēr tas notiks! Lk 12, 49-50 Kristība izsaka un realizē jaunas piedzimšanas noslēpumu. Piedzimšanu jaunai dzīvei - dievišķai, mūžīgai dzīvei - Kristū. Kristību trauks ir it kā Baznīcas klēpis, kura svētītos ūdeņos piedzimst Dieva bērni. Kristība vieno visu konfesiju kristiešus. Būdami kristīti esam Dieva bērni Jēzū Kristū, mūsu Skolotājā un Kungā. Lūgsim Visvareno mūžīgo Dievu, kas pulcina sava ganāmpulka izklīdušās avis un uztur tās. Uzlūko žēlīgi visus kristiešus, kurus Tu esi svētījis vienā kristībā, un vieno tos ar patiesas ticības un mīlestības saitēm. Mēs tevi lūdzam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā. Āmen." Mācītājs Jānis Bitāns: "Mēs esam pulcējušies atbildot uz Kristus lūgšanu un aizlūgšanu, jo Viņš ir teicis, Tēvs es lūdzu, lai visi būtu vienoti. Un tā ir mūsu atsaukšanās mūsu Pestītājam. Nekāds pašmērķis sanākt kopā, lai tikai lasītu rakstus, vai arī vēl kādā veidā kopā lūgtos, bet tā ir atsaukšanās Kungam un atbildēšana Viņa mīlestībai, jo Viņš grib savējos redzēt vienotus. Šī vienotība ir svarīgi šajā laikā, tāpat kā toreiz, lai pasaule ticētu, ka Dievs Tēvs Kristu ir sūtījis, lai pasaule kristiešu vienotībā atzītu Kungu Jēzu Kristu kā pasaulē nākušo Pestītāju. Un tāpēc ir svētīgi būt kopā. Mēs varētu ieskatīties kā mēs ikdienā ārpus šiem ekumēniskajiem dievkalpojumiem un atsevišķajām kopā sanākšanas reizēm rādām savu vienotību. Pārdomāsim šo neseno laiku Liepājā, lai gan vienotībai ir senāka vēsture, sākot jau no 90-tiem gadiem. Dažādas kopīgi rīkotas evaņģelizācijas, mēs redzam, ka nu jau kādu laiku advents nepaiet bez redzamas kopā nākšanas un Kristus dzimšanas svētku sagaidīšanas. Jau vairākus gadus kopā sanāk mācītāji, draudžu gani, lai svētītu šo laiku. Vēl kāda redzama zīme Liepājā pēdējos gados ir kopīgs Krustaceļš, lai Lielā piektdiena nebūtu tikai atpazīstama ar sarkanu krāsu kalendārā, bet tieši ar kristiešu vienotību, pieminot Kristus ciešanas un Lielās piektdienas upuri. Ir svētīgi redzamā veidā parādīt vienotību, Dievam par godu un pasaulei par liecību. Pavisam nesen kā dzirdama zīme ir kļuvusi kopīga svētās dienas iezvanīšana Liepājā. Liepāja dod kopīgu zīmi - svētā diena ir pietuvojusies un tas notiek atkal un atkal. Lai pasaule redzētu, lai pasaule pamanītu. Ir prieks arī ik palaikam Liepājā un varbūt pat vairāk nekā kādās citās vietās redzēt kopīgus dažādu baznīcu garīgo vadītāju paziņojumus, pabrīdinājums pret maldiem un apšaubāmiem dziedniekiem. Par to nereti jāizpelnās pēc tam dažādas replikas, bet tā ir stāvēšana nomodā par ļaužu dvēseļu garīgo veselību. Kā vēl viens ekumenisks auglis, kas darbojas ikdienā ir dažādu konfesiju pārstāvji Liepājas pilsētas domē. Jau kādu laiku darbojas Reliģisko lietu komisija. Man šķiet, ka blakus idejām par vienotību ir brīnišķīgi ja varam ieraudzīt praktiskus soļus un tie, manuprāt, Liepājā ir, taču tie noteikti vēl nav pietiekoši. Vienotība šai laikā ir ļoti svarīga, lai varētu pastāvēt. Lai Dievs mūs šādā vienotībā patiesos, praktiskos un īstos augļos svētī, sargā un vada!"  Virspriesteris Nils Druvaskalns: "Šajā svētku laikā, vakar Pareizticīgo Baznīca svinēja Kunga kristīšanas svētkus, kad pareizticīgo dievnami pildās ar cilvēkiem, gribētu rosināt domas par to, kas tad apvieno kristiešus. Pirmām kārtām Dieva Dēls, Kungs Jēzus Kristus, kurš to svēta, kurš to pieprasa no mums, lai mēs būtu vienoti. Atpazīstamība. Kāds no svētajiem tēviem salīdzina nekristīgu, neticīgu cilvēku ar skulptūru, kura var būt izgatavota no dārga granīta vai pat no zelta, bet viņa nerunā. Viņā nav Dieva Tēva, viņā nav dzīvības. Dzīvs cilvēks, kurš ne vienmēr ir tik skaists un ideāls, bet ja viņā ir Dieva mīlestība viņš saņems Dieva žēlastību. Tāpat, kā pār Dieva Dēlu kristību dienā nolaidās Svētais Gars, tāpat , mēs domājam, ka pār katru cilvēku nonāk Svētā Gara svētība un cilvēks paliek atpazīstams. Pirmām kārtām priekš saviem brāļiem un māsām, viņš ir saņēmis lielu kristības noslēpumu. Laikā, kad no pasaules un politiķiem mēs saņemam brīžiem pat nekaunīgus izaicinājumus mums jābūt drošākiem. Bieži vien Baznīcai pārmet iecietības trūkumu. Es savā draudzē teicu tā: „ Iecietība sākas no tā brīža, kad šis, smagi grēkojošais cilvēks, pārkāpj baznīcas slieksni. Viņš saņems visu! Viņš saņems žēlastību, mīlestību un pirmām kārtām grēku piedošanu. Kā jau Jānis Kristītājs norādīja savā misijā pirmais un galvenais ceļš kā nonākt pie Dieva ir grēku nožēla.""
Pirms dievkalpojuma noslēdzošās visu garīdznieku gala svētības, Liepājas sv. Jāzepa draudzes prāvests Marcins Vozņaks teica : „ Vienmēr domāju par to, kā izskatīsies Kristus baznīca, Kristus mācekļi, tad, kad ekumenisms vairs mums nebūs vajadzīgs. Tad, kad mēs būsim jau vienoti. Bet, klausoties mācītāja Jāņa Bitāna uzrunu radās atbilde – kā izskatīsies mēs to nezinām. Bet, mēs esam aicināti uz to, lai mēs veidotu to vienotību, ko mēs mūsu mazajā dzimtenē Liepājā jau daram. Jo tas, kurš pateiks gala vārdu ir Dievs. Viņš to zina, kā izskatīsies mūsu vienotība. Mums tas ir ticības noslēpums. Tāpēc no mūsu puses ir pēc iespējas jādara viss, kas ir iespējams, lai mēs pilnveidotu to, ka esam aicināti. Esam aicināti – lai mēs būtu viens. Jo to punktu uz „i” uzliks Jēzus Kristus. Lai, tad visu, ko mēs darām mūsu pilsēta būtu auglīgs. Lai tā mūsu savstarpējā mīlestība, ko saucam par ekumenismu, paplašinātos un augtu." Katedrāle.lv |
