2005. gada 8. decembrī klajā nākušais dokuments ir adresēts ne tikai tiem, kuri ir iesaistīti šajā īpašajā pastorālās kalpošanas sfērā, proti, pastorālajā darbā ar čigāniem, bet arī – visai Baznīcai. Čigānu evaņģelizācija ir visas Baznīcas misija, jo neviens kristietis nevar būt vienaldzīgs, redzot, ka pret kādu izturas ar nevērību, nicināšanu vai atstāj ekleziālās kopienas perifērijā.
Arhibīskaps Agostino Marchetto intervijā žurnālistam Giovanni Peduto norāda, ka dokumenta rašanās pamatā ir Baznīcas rūpes par čigāniem, kā arī visiem ceļotājiem. Baznīca, pildot savu evaņģelizācijas misiju, iestājas par ikviena cilvēka patiesu izaugsmi. Vadlīnijas ir auglis ilgiem pētījumiem un studijām. Pie tām strādājuši daudzi pastorālie darbinieki un eksperti, tai skaitā, arī paši čigāni. Bez tam, šī dokumenta tapšanā tika iesaistītas arī citas ekleziālās instances, kuru darbība nav tieši saistīta ar šāda veida pastorālo darbu, lai tādējādi uz čigānu evaņģelizāciju ļautu paraudzīties plašākā – Baznīcas universālās misijas kontekstā.
Vietējām Baznīcām un draudzēm, darbojoties ar čigāniem, jāņem vērā viņu kultūras ne tikai kopējās, bet arī atšķirīgās raksturiezīmes. Dokumenta sākumā tiek norādīts, ka ceļošana vai pārvietošanās tomēr nav vienīgā čigānu iezīme. Daudzi no viņiem ir atraduši pastāvīgu uzturēšanās vietu. Veicot pastorālo aprūpi, jāņem vērā viņu etniskā, kultūras un seno tradīciju dažādība. Vadlīnijās draudžu gani, kā arī pastorālajā kalpošanā iesaistītie laji atradīs pamatnorādes viņu darbam ar čigāniem, taču šīs norādes viņiem nāksies piemērot katras grupas apstākļiem, vajadzībām un prasībām.
Dokumentu, kas sastāv no sešām nodaļām, var iedalīt divās lielās daļās: pirmā daļa runā par Baznīcu un čigāniem vispārējā skatījumā bet, savukārt, otrā - veltīta tieši pastorāla rakstura jautājumiem. Pirmajā nodaļā tiek izklāstīti daži vispārēji jēdzieni, otrajā – Baznīca apliecina savas rūpes par čigāniem un parāda ceļošanas aspektu bibliskā skatījumā, kā arī runā par saikni starp Baznīcas katoliskumu un čigānu pastorālo aprūpi.
Trešajā un ceturtajā dokumenta nodaļā tiek pētīta dziļā un būtiskā evaņģelizācijas, ticības inkulturācijas un cilvēciskās izaugsmes saistība. Kamēr trešā nodaļa vērš uzmanību čigānu kultūrai evaņģelizācijas procesā, tās attīrīšanai, paaugstināšanai un piepildījumam Kristū, nākamā nodaļa runā par čigānu cilvēktiesībām, par viņu integrālās attīstības apstākļiem un cilvēciskās izaugsmes kristīgo perspektīvu. Jāpiezīmē, ka saskaņā ar dokumenta mācību, attīrīšana nenozīmē izskaušanu vai atteikšanos no tā, kas čigānu kultūrā ir vērtīgs un pozitīvs. Runa ir vienīgi par atbrīvošanos no tā, kas aizskar cilvēka personas cieņu un viņa tiesības; par zināma veida evaņģēlisko vērtību integrāciju vietējā kultūrā.
Savukārt, par otrās daļas piekto un sesto nodaļu var apgalvot, ka tās ir dokumenta sirds: tās skar tieši pastorālās aprūpes jautājumus. Piektā nodaļa tiek pilnībā veltīta čigānu pastorālās aprūpes specifiskajām tēmām, bet sestā – pievērš uzmanību tām struktūrām un personām, kuras ir aicinātas veltīt sevi šāda veida apustulātam.
Dokumenta noslēgumā tiek izteikta vēlēšanās un cerība, ka šīs „Vadlīnijas” būs kā atbilde to daudzo personu gaidām, kuras iesaistītas brāļu un māsu ceļotāju aprūpē. Baznīcai čigānu uzņemšana ir zināmā mērā izaicinājums, tiek norādīts dokumentā. Viņu klātbūtne, kas izplatīta lielākā vai mazākā mērā visur, reizē ir arī nemitīgs aicinājums veikt ticībā mūsu šīs zemes svētceļojumu, piepildīt visu mūsu dzīvi ar mīlestību un veicināt kristīgo vienotību, lai tādā veidā pārvarētu katru neiecietību vai vienaldzību pret šo ceļotājtautu. Mēs, kristieši, esam aicināti dalīties ar citiem gan savos priekos, gan bēdās, prast saredzēt citu cilvēku dziļākās vajadzības un veidot ar citiem dziļas un patiesas draudzības saites. 
|
