Savādāk viņiem būs jāstājas tiesas priekšā sakarā ar likuma, kas aizliedz diskrimināciju, neievērošanu. Veirids (attēlā) ir dzimis 1948. gadā. 1972. gadā viņš kļuva par mācītāju, bet 1995. gadā par Vekšes bīskapu. Marta beigās viņu ievēlēja par Upsalas arhibīskapu – Zviedrijas luterāņu baznīcas galvu. Amatā viņš stāsies Gustava Hammara vietā, kurš dodas pensijā. Drīz pēc savas ievēlēšanas bīskaps Veirids sniedza interviju avīzei Dagens Nyheter. Sarunā ar korespondentu viņš paziņoja, ka necietīs sieviešu - mācītāju diskrimināciju, un bez svārstīšanās ziņos policijai, ja kāds no klēriķiem - vīriešiem atteiksies ar tām sadarboties. „Mums ir likums par pretdarbību diskriminācijai, un tāda uzvedība – piemērs noziedzīgai šī likuma pārkāpšanai,” – teica ievēlētais arhibīskaps. Zviedrijas Baznīca pieņēma lēmumu ļaut sievietēm kļūt par mācītājām 1958. gadā, un jau pēc diviem gadiem notika pirmā sievietes ordinācija mācītājas amatā. Saskaņā ar bīskapa Veirida teikto, viņš cer, ka visi mācītāji pieņems lēmumu svētīt arī viendzimuma laulības. Atgādināsim, ka pagājušā gada beigās Zviedrijas Baznīca pieņēma lēmumu svētīt geju un lesbiešu savienības, kas negatīvi ietekmēja tās attiecības ar citām konfesijām, piemēram, Krievijas Pareizticīgā Baznīca sarāva ar Upsalu visus sakarus. Bet bīskapu Veiridu tas neskumdina. „Baznīcas uzdevums nav būt par „pareizas morāles” sargu. Mūsu uzdevums – būt žēlsirdības sargiem,” – viņš paziņoja intervijā baznīcas avīzei Kyrkans Tidning. Veirida iesvētīšana par arhibīskapu notiks 2. septembrī, senajā Zviedrijas galvaspilsētā – Upsalā. Viņš būs 69-tais Upsalas arhibīskaps, bet pirmais, kuru šajā amatā ievēlēja baznīcas Sinode. Līdz konstitucionālajai reformai 2000. gadā visus Zviedrijas luterāņu bīskapus amatā iecēla valdība.
 | 
