Kas notiek?  Pasaulē

Par sanktuāriju atbildīgais bīskaps Ratko Peričs no Mostaru - Duvnas Zagrebas avīzē „Jutarnji list” apliecināja, ka pēc Baznīcas uzskatiem nav pierādījumu, kas apstiprinātu Dievmātes atklāsmju pārdabisko raksturu.

Tāpēc Medžugorje nav Baznīcas atzīts sanktuārijs, un nav atļaujas uz turieni organizēt oficiālus Baznīcas svētceļojumus. Bīskaps Peričs īpaši atzīmēja, ka arī pāvests Benedikts XVI ir atteicies oficiāli atzīt Medžugorji par svētceļojumu vietu.

Kopš 1981. gada Medžugorjē ikdienas tiek reģistrētas Marijas atklāsmes. Personas, kurām it kā parādās Dievmāte, tā sauktie vizionāri, apgalvo, ka vairāk nekā 35. tūkst. reizes Marija ir viņiem parādījusies un runājusi ar tiem. Kopš pirmajām „atklāsmēm” nelielais ciematiņš strauji attīstījās, un šodien ir kļuvis par labi attīstītu centru, kas ik gadus uzņem vairāk nekā 1 miljonu kristiešus no visas pasaules.

Katoļu Baznīcā ir sastopami dažādi viedokļi attiecībā uz „Medžugorjes fenomenu”. No vienas puses tiek respektēta vietējā bīskapa, kā arī Bosnijas Hercegovinas Bīskapu Konferences skeptiskā nostāja, bet no otras puses – bīskapi norāda uz virkni faktiem, kas liecina par pozitīvu šīs vietas iedarbību. Viens no šādiem pierādījumiem ir fakts, ka ik pa laikam kāda persona, kas apmeklējusi Medžugorji, vēlāk izlemj dzīvot konsekrētu dzīvi.

^{Katoļu Informācijas aģentūra Polijā (KAI)
Foto: Zielonysztandar.com.pl}

• • •

Ar publikāciju saistīts portāla Katedrale.LV saturs

• Vispārzināmie Baznīcas dokumenti
  •  oficiālās vēstules un paziņojumi (angļu val.) (60.50 KB)
  •  dokumentu kopsavilkums un analīze (angļu val.) (54.50 KB)
    
    
• Pētījumi un liecības
  •  kopsavilkums (poļu val.) (59.86 KB)