Varbūt daudziem šķitīs, kas tad tur sevišķs un neparasts, bet tāds pasākums notika pirmo reizi mūsu semināra vēsturē. Arī fakts, ka mēs nenobaidījāmies un pārvarējām dažādas grūtības, jo visiem ir labi zināms, ka Lietuva ir basketbola lielvalsts, turklāt mēs praktizējam futbolu un pateicoties ziemas sezonai mums nebija tā labākā fiziskā sagatavotības forma. Bet, kamēr cilvēks domā, Dievs dara - arī šoreiz!  28. aprīļa, piektdienas vakarā ar garīgo tēvu, kā vislabāko atbalstītāju un līdzjutēju, bruņojušies ar vislielāko optimismu, ieradāmies Viļņas seminārā. Vispirms jau pārsteigums un neviltots prieks pārņēma mūsu katra sirdi. Kapela - ar modernisma piegaršu, unikāla sporta zāle, kas atbilst jebkurām sportista normām, pati ēka kā kuģis, kas peld pa plašajiem dzīves okeāniem - droši var teikt - daudzu semināristu ideāls. Nedaudz nokodušies no medusmaizes mēs devāmies gulēt, lai rītā iesāktu, iespējams, jaunu pagriezienu vēsturē - atbildīgas spēles, par kurām līdzi juta viss seminārs.
Nākamajā rītā ņēmām dalību Sv. Misē, tālāk sekoja brokastis īpašā vienotības gaisotnē dalījāmies savā starpā par semināra dzīvi, interesanti bija uzzināt, ka viņiem formācija ir 8 gadus, sutanā ieģērbti tiek 3. kursā, pirmais jeb sagatavošanas kurss mācās un dzīvo atsevišķi no pārējiem. Viņu seminārs ir uzcelts 1997. gadā un pašlaik mācās 49 semināristi un 10 semināristi pirmajā kursā. Bet pārējais līdzīgi kā Latvijas seminārā. Pēc tam sākās spēles uz kuram bija ieradies Lietuvas kardināls A. J. Bačkis. Spēles nebija no tām vieglākajām, galvenais nav jau vinnēt, bet gan piedalīties. Un rezultātā pēc sīvām cīņām pirmo vietu ieguva Kauņas Garīgais seminārs, vārdu sakot, komandu izkārtojums pa vietām bija tāds pats kā Baltijas līgā.  Pēc basketbola čempionāta Viļņas semināra garīgais tēvs mūs vadīja ekskursijā pa ievērojamākajā svētvietām un svarīgām pilsētas baznīcām. Vispirms apmeklējām Dieva žēlsirdības baznīcu, kur atrodas gleznas "Jēzu, uzticos Tev" oriģināls, kas tika gleznota pēc svētās māsas Faustīnas vīzijas apraksta. Tad apmeklējām Viļņas universitāti, kura ir otrā senākā jezuītu dibinātā universitāte Eiropā. Zīmīgi bija tas, ka greznā universitātes baznīca, atrodas ēku kompleksa pašā vidū, un tās "draudze" ir studenti. Tad devāmies pie Aušros Vartu (Ausmas Vārtu) Dievmātes, kur sirsnīgā lūgšanā pateicāmies par saņemto aicinājuma žēlastību un visām svētībām.
Mūsu svētceļojums noslēdzās Viļņas katedrālē ar lūgšanu pie Lietuvas aizbildņa, svētā Kazimira relikvijām. Tad mēs devāmies uz mājām. Esam pateicīgi par atbalstu visiem, kas mūs atbalstīja un juta līdzi! Garīgā semināra 5. kursa students
Andris Vasiļevskis | 
;)
;)