Pats kardināls nav lasījis grāmatu un nav redzējis filmu, un aicina arī citus ticīgos nepievērst uzmanību šiem darbiem.
"Filma padara Jēzu par meitu mednieku," sašutis pauda Pujats. Viņš sacīja, ka baznīca ar šiem darbiem netiks gāzta, bet tie var negatīvi un nepareizi ietekmēt ticībā ne tik stiprus cilvēkus. "Šī filma nemeklē patiesību, bet gan naudu," sacīja Pujats, aicinot ticīgos meklēt patiesību Bībelē. "Bērniem ir vajadzīgs dzīvs Dievs, nevis izdomāts Poters," pauda Pujats. Pujats arī sacīja, ka "ja šāda veida literatūra tiktu izdota padomju laikā, tad šo izdevēju sagaidītu Sibīriju". Katoļu Baznīca ir recenzējusi šo grāmatu un plāno izdot bukletus, kuros skaidros savu viedokli par šiem darbiem. 
~ ~ ~ Romas katoļu Baznīcas kardināls Jānis Pujats uzskata, ka Dena Brauna „Da Vinči kods” no reliģijas viedokļa ir īsta Dieva zaimošana. „Grāmatas un filmas radītāji ne tikai piesārņo cilvēkiem galvas, bet arī nopelna uz viņu lētticības rēķina. „Da Vinči kods” ir manipulācija ar faktiem un negodīga faktu interpretācija, vēstures un kristīgās atklāsmes falsifikācija,” tiekoties ar žurnālistiem 17.maijā, teica J.Pujats. „Cilvēki, netikdami galā ar saviem grēkiem, sāk tos piedēvēt Dievam,” teica J.Pujats, piebilstot, ka pilnīgi nepieņemama ir tēze, ka Jēzus Kristus ir bijis precējies ar Mariju Magdalēnu un radījis bērnus, kā arī tas, ka Leonardo da Vinči slavenajā gleznā „Pēdējais vakarēdiens” Jēzum Kristum blakus sēž nevis apustulis Jānis, bet gan Marija Magdalēna. Grāmata „Da Vinči kods”, pamatojoties uz vēsturisku faktu apšaubāmu interpretāciju, apstrīd Jēzus Kristus dievišķību, Bībeles uzticamību, kā arī Baznīcas autoritāti . J. Pujatu uztrauc, ka „Da Vinči kodā” kristietība tiek attēlota kā sazvērestība un Baznīca kā slepena sazvērnieku organizācija. Pie tam, nepatiesi apvainota oficiāla un cienījama Baznīcas organizācija „Opus Dei”, kas darbojas visā pasaulē, arī Latvijā. Skandalozā grāmata apgrūtina „Opus Dei” darbu izglītības, veselības aprūpes un labdarības jomā. „Iespējams, kāds teiks, ka komentējot „Da Vinči kodu”, grāmata tiek reklamēta, bet Baznīcai nav tiesības klusēt. Vēsture mums pārmetīs, ka neesam izteikuši savu attieksmi savlaicīgi,” skaidro J. Pujats, būdams pārliecināts, ka Latvijas kristieši vēlas dzirdēt Baznīcas vērtējumu tik daudz aprunātajai grāmatai un tās ekranizējumam. Apustuli Pāvils ir sacījis: „Viss man ir atļauts, bet ne viss man ir derīgs.” J. Pujāts aicina cilvēkus netērēt naudu grāmatas pirkšanai un filmas skatīšanai. „Ja cilvēkiem ir interese par Jēzu Kristu, visplašāko informāciju var iegūt Svētajos Rakstos,” pārliecinoši teica J. Pujats. Vēloties komentēt grāmatas „Da Vinči kods” interpretāciju par kristietības pamatiem un Jēzus Kristus dzīvi, ir publicētas vairākas brošūras un recenzijas. Kristīgā organizācija „Agape” izdevusi informatīvu bukletu „Da Vinči kods”, kurā atspēkotas grāmatas tēzes. Daudzas „Da Vinči koda” teorijas iespējams apstrīdēt ar vienkāršas loģikas palīdzību. Piemēram, Leonardo da Vinči, būdams kristietis, nekad nav vēlējies pēdējo vakariņu svētgleznā attēlot ne ko citu kā vien Kristus Mācekļus. Ja starp divpadsmit mācekļiem ap galdu, viens ir Marija Magdalēna, tad, kur gan palicis apustulis Jānis? Turklāt, evaņģēlistu Jāni mākslinieki vienmēr attēlojuši kā skaistu jaunekli, kas mūsdienu cilvēkam var asociēties ar sievišķību. J. Pujats pieļauj, ka saceltā ažiotāža cilvēkiem liks vairāk aizdomāties par reliģiju un pašiem meklēt atbildes uz nozīmīgiem jautājumiem. „Tie, kas nekad nav dziļāk interesējušies par reliģiju, iespējams, būs motivēti uzzināt kaut ko vairāk par kristietību un tās izcelsmi. Viņi meklēs vairāk informācijas autentiskajos dokumentos,” uz pozitīvo cer J. Pujats. 
| 
