Lūgšanu diena deva arī iespēja pastāstīt pasaulei par Ziemeļkorejā valdošo galējo nabadzību. Viens no lūgšanu dienas tematiem bija ticības brīvība, kura šīs komunistiskās valsts iedzīvotājiem ir liegta. Šajā valstī netiek cienīta vārda brīvība, ir daudz politieslodzīto. „Milzīgais vajadzību daudzums un garīgā tumsa, kādā dzīvo Ziemeļkorejā, prasa visu Kristum ticīgo intensīvas lūgšanas,” – rakstīja lūgšanu dienas organizētāji, kas pieder pie dažādām katoļu un protestantu organizācijām. Īpaši par Ziemeļkorejas iedzīvotājiem lūdzās to brāļi no Dienvidkorejas. Turienes katoļi lolo cerību par Baznīcas atdzimšanu ziemeļos. Daudzi Dienvidkorejas priesteri ir pauduši gatavību doties kalpot uz Ziemeļkoreju, vienlaicīgi strādājot pie tā, lai abas Korejas apvienotos. Kontaktiem ar Ziemeļkoreju Seulas arhibīskaps ir iecēlis bīskapu - vikāru Matteus Hwang In-kuk. Oficiāli katoļu esamību Korejas Demokrātiskajā Tautas republikā atzina tikai 1989. gadā. Tad viņiem noorganizēja tā saukto Katoļu sabiedrību. Uz šo brīdi Ziemeļkorejā ir ap 3 tūkst. katoļi. Viņiem nav priesteru un garīgo dzīvi viņi galvenokārt organizē mājas apstākļos – ģimenē. Visā Ziemeļkorejā ir tikai viena Katoļu baznīca – galvaspilsētā Phenjanā. Šajā pilsētā ir arī divas protestantu baznīcas, protestantu skaits visā valstī ir ap 12 tūkstoši. RadioVaticana.org | 
