Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Kurzemē

Mūsu gribā koncentrējas mūsu lepnība
01.09.2006 pl. 12:21

Kurzemes diecēzes priesteru tikšanās šoreiz notika Talsos, un to ievadīja Liepājas sv. Jāzepa katedrāles prāvesta Marcina Vozņaka konference par ticības attīrīšanu. Šis bija turpinājums iepriekšējām konferencēm par grēksūdzes sakramentu.

Savā konferencē prāvests izmantoja vienu no poļu priestera Frančišeka Bļahņicka izdotajām „Lūgšanas skolas” brošūrām – „Tad, kad sasniegsim cilvēka pilnību”. Šajā brošūrā tiek piedāvātas Bļahņicka pārdomas par ticības attīrīšanu. Priesteris Vozņaks, balstoties uz šīm garīgajām pārdomām pastāstīja, ka bieži vien, cilvēki maldīgi uzskata, ka garīgās dzīves pamats ir triju tikumu (ticība, cerība, mīlestība) vingrināšana. Kad cilvēks izdara sirdsapziņas izmeklēšanu, tad visi spēki tiek koncentrēti uz to, lai attīrītu tikumus no netikumiem, t.i., lai iegūtu pacietību, labestību, kontrolētu savu runu, domas, uzvedību. Šāda cilvēka uzmanības koncentrēšana uz to, lai pakļautu un pārvaldītu savu gribu, ļoti atgādina Tālo Austrumu reliģiskos vadītājus, kuri līdzīgā veidā piedāvā vingrināties tikumos, kā arī, lai vingrinātu savu iekšējo gribu, kā, piemēram, joga.

Tomēr ļoti bieži tikai šāda gribas vingrināšana nenes gaidītos augļus un rezultātus, bet tieši otrādi, seko neveiksme pēc neveiksmes – cilvēks pārdzīvo krīzi, jo netikumi atkārtojas. Kāpēc tas notiek?

Priesteris Bļahņickis savā darbā uzsver: „Ja kāds koncentrēsies tikai uz savu gribu, domās tikai par sevi, tad ļoti ātri tādā ceļā piedzīvos neveiksmi. Cilvēkam, kurš iet pie grēksūdzes, nav jākoncentrējas uz gribas vingrināšanu, bet jāiet garīgajā dzīvē dziļāk”.

Šajā sakarā, svētais Ignācijs no Lojolas, piedāvā trīs ceļa posmus. Pirmais ceļa posms ir tad, kad cilvēks cenšas negrēkot ar nāvīgiem grēkiem. Otrs ceļa posms jau ir tad, kad cilvēks cenšas negrēkot ar ikdienišķiem grēkiem, bet trešais ceļa posms ir tad, kad cilvēks meklē un vaino sevi par to, kur un ko viņš nav izdarījis labu un kāpēc to nav izdarījis? Prāvests uzsvēra, ka lai izietu savā dzīvē pirmo un otro ceļa posmu, ir vajadzīga tikai mūsu gribas piepūle, tās vingrināšana, bet lai sasniegtu trešo ceļa posmu, mums ar to vien nepietiek. Kā atzīmē priesteris Bļahņickis savās garīgajās pārdomās, tieši griba ir tā, kas mums visvairāk traucē sasniegt šo trešo ceļa posmu un ieiet garīgajā dzīvē vēl tālāk un dziļāk, jo mūsu griba ir tā vieta, kur koncentrējas mūsu lepnība un augstprātība. Mēs vēlamies attīrīt savus tikumus no netikumiem, iegūt jaunus tikumus tikai tāpēc, ka gribam būt apmierināti ar sevi un par sevi, parādot apkārtējiem, kādi labestīgi mēs esam, cik labi un skaisti mums viss izdodas, bet šajā gadījumā, mēs ieejam garīgajā ilūzijā, jo koncentrējamies tikai uz sevi, nevis uz Dievu. Mēs vingrinām savu gribu, pūlējamies, bet tikai sevis dēļ, nevis Dieva dēļ, bet kad mūs atkal skar kārtējās neveiksmes un problēmas, mums tas sāp, jo ievainots ir mūsu lepnums un patmīlība.

Tomēr mums būtu jāatceras, ka garīgajā dzīvē ir Dievs un pats cilvēks. Cilvēks grib būt tik labs kā Dievs, lepoties ar saviem sasniegumiem, bet bez Dieva žēlastības un palīdzības. Prāvests klātesošajiem atgādināja, ka visiem būtu prātā paturami svētā Pāvila vārdi – „Viņš man sacīja: tev pietiek manas žēlastības, jo spēks nespēkā kļūst pilnīgs. Tāpēc es labprāt dižošos savā nespēkā, lai Kristus spēks mājotu manī” (2Kor 12,9) un katram cilvēkam ir jāatceras, ka garīgajā dzīvē Dievs mūs apgādā ar tādām spējām, kas nenāk no mums pašiem, šo spēju avots neesam mēs paši, bet gan Dievs. Ja mēs visu to apzināsimies un sapratīsim, tad spēsim ieiet trešajā ceļa posmā, ko piedāvā svētais Ignācijs no Lojolas.

Konferences noslēgumā, priesteris Marcins Vozņaks vēlreiz atgādināja, ka „Ticības attīrīšana balstās uz to, ka es māku tikt pāri savai gribai, kura mums palīdz uzvarēt grēkus, bet tad, kad mēs gribam padziļināt savas garīgās attiecības ar Dievu, mums ir jāatstāj sava griba un pilnībā jāpaļaujas uz Dievu, tāpat, kā to ir teicis un darījis svētais Pāvils: ”Būdams nespēcīgs, es esmu spēcīgs” (2Kor 12,10).

Pēc konferences, sekoja sv. Mise, kuru vadīja Liepājas bīskaps Vilhelms Lapelis kopā ar priesteriem.

Dienas otrajā pusē priesteri pārrunāja dažādus organizātoriskus jautājumus. Īpaši tika izskatīts viens no jautājumiem par garīgās adopcijas veicināšanu Kurzemes diecēzē, uzticot šo vadību paulīniešu tēviem.

Tikšanās noslēdzās ar vakara lūgšanām – vesperēm un bīskapa Vilhelma svētību.

Nākosā tikšanās notiks Gudenieku draudzē 9. oktobrī.

Sanita Zustere /Vatikāna Radio - Liepājā/
Katedrāle.lv