Preiļu kapelu iesvētīja bīskaps Jānis Bulis, svinīgajā atklāšanas ceremonijā piedalījās kapelas atjaunošanas iniciators, pensionētais ārsts no Kanādas Eduards Upenieks, Viļānu pilsētas jauniešu koris, Preiļu novada sieviešu vokālais ansamblis, dziedātāja Elza Trizna. Kapelas fasādes restaurācijas darbus veic SIA „Latspas”, pie celtnes iekšdarbiem un bruģa uzklāšanas strādā SIA „SAYGEL”. Finansējums sakrālās celtnes atjaunošanai pārsvarā saņemts ziedojumu veidā. 2005. gadā Preiļu Romas katoļu baznīca no Eduarda Upenieka un ASV dzīvojošās latvietes Antoņinas Vaivodes-Garancis ir saņēmusi ziedojumu 32 000 ASV dolāru apmērā. 5 600 Ls saņemti no Latvijas pieminekļu aizsardzības inspekcijas, 1900 latus baznīcas kontā ir ieskaitījis Kultūrkapitāla fonds. Ar Preiļu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Eglīša palīdzību šogad saņemti līdzekļi 1 500 Ls apjomā no SIA „Nikar” vadītāja Ivara Gurgāna. Kā pastāstīja Preiļu Romas katoļu draudzes dekāns Jānis Stepiņš, kapelas atjaunošanas darbus personīgi atbalsta Preiļu novada domes priekšsēdētājs Jānis Eglītis. Šā gada sākumā domes priekšsēdētājs ir ziedojis 600 latus, bet, sākot no jūlija, līdz gada beigām katru mēnesi domes vadītājs kapelas rekonstrukcijai pārskaita 409 Ls. Jānis Eglītis paskaidroja, ka tā viņš ir nolēmis izlietot viņam piešķirto pabalstu sakarā ar bērna dzimšanu. Līdz gada beigām kapelas atjaunošanas kontā tiks ieskaitīti 2454 Ls. Kapelā uzstādīs lielo altāri, ko gatavo Bērzgales amatniecības skolas absolvents no Ludzas rajona Andris Prikulis. Jaunajam speciālistam darba veikšanā konsultācijas sniedz skolas pasniedzējs Staņislavs Malahs. Preiļu novada domes arhitekte Inga Ancāne kapelas restaurācijas darbiem ir izstrādājusi tehnisko projektu, ar profesionālu padomu celtniekiem palīdz Preiļu novada Būvvaldes vadītājs Arturs Poplavskis. Pēc kapelas atjaunošanas tajā paredzēts izvietot renesanses laika mākslinieku Rafaela, Leonardo da Vinči, Mikelandželo un citu slavenu autoru gleznu kopiju galeriju. Kapelā notiks arī dievkalpojumi, bet reliģiskajos svētkos no Preiļu katoļu baznīcas līdz kapelai dosies procesijas. Kā pastāstīja priesteris Jānis Stepiņš, vēlāk kapelā paredzēts izveidot balkonu, kur izvietosies dziedātāji, bet tam nepieciešami papildus līdzekļi.  Kapelu 1817. gadā uzbūvēja senais Preiļu grāfs Borhs, kuram apkārtnē piederēja vēl kādas desmit muižas. 1817. g. 20. septembrī vietējais dekāns Skibņevskis to iesvētīja. Kapela ir 12 aršinu gara, 1 aršinu plata, 10 aršinu augsta. Pie galvenās ieejas 7 akmens kāpnes. Kapelai ir 4 kolonnas, bet virs kolonnām bija dieva gādības atveidojums krāsās (trijstūris ar Dieva aci vidū). Jumts bija klāts ar skārdu. un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pārgājusi īstā īpašnieka - Preiļu Romas katoļu draudzes baznīcas pārziņā.
Maija Paegle / Katoļu Baznīcas Vēstnesis | 
;)