Kāpēc mums ir jādodas vēlēt? Vēlēšanās mēs ievēlēsim mūsu varas pārstāvjus. Katoliskās Baznīcas Katehisms uzsver, ka “jebkurai cilvēku kopienai ir nepieciešama autoritāte, kas to pārvaldītu. Šī nepieciešamība sakņojas cilvēka dabā. Tas vajadzīgs, lai valsts būtu vienota. Autoritātes uzdevums - cik vien iespējams rūpēties par sabiedrības kopējo labumu” (KBK 1898). Apustulis Pāvils vēstulē Romiešiem saka: “Katrs cilvēks lai ir padots priekšniecības varai, jo nav varas, kā tikai no Dieva; un tā, kas ir, ir Dieva iecelta. Tāpēc, kas pretojas priekšniecībai, pretojas Dieva rīcībai; bet tie, kas pretojas, paši sev sagādā pazudināšanu.” (Rom 13,1-2). Vatikāna II Koncila konstitūcija “Gaudium et spes” norāda: “politiskās iekārtas noteikšana un vadītāju izvēlēšana tiek atstātas pilsoņu brīvās gribas ziņā” (#74), nākamajā numurā uzsverot, ka pilsoņiem ir reizē gan tiesības, gan pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopīgo labumu. Katehisms, runājot par ceturto Dieva bausli un aplūkojot pilsoņu pienākumus izceļ, ka “pakļaušanās varai un līdzatbildība par kopējo labumu morāliski prasa maksāt nodokļus, piedalīties vēlēšanās, aizstāvēt valsti: "Atdodiet katram, kas tam pienākas: nodokli, kam pienākas nodoklis; muitu, kam pienākas muita; bijību, kam nākas bijība; godu, kam nākas gods! ( Rom 13, 7)” (KBK 2240) Saprotams, no otras puses “pilsoņa sirdsapziņa prasa civilās varas rīkojumiem nepakļauties tad, ja tie ir pretrunā ar morāles normām, cilvēka pamattiesībām un Evaņģēlija mācību” (KBK 2242). Līdz ar to ir skaidrs, ka mums vēlēt ir jāiet, jo tādā veidā mēs sabiedrības pārvaldi neatdosim svešās rokās, bet paši būsim aktīvi politiskajā dzīvē. Baznīca aicina ikvienu kristīto aktīvi līdzdarboties valsts sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, lai tajā ienestu evaņģēlija vērtības. Par ko balsot? Bieži vien plašsaziņas līdzekļi pārmet Baznīcas pārstāvjiem jaukšanos politiskajā dzīvē un aktīvu aģitāciju. Lai arī Baznīcas Kanoniskais likums norāda, ka garīdzniekiem ir aizliegts ieņemt publiskus amatus, kas saistīti ar līdzdalību civilajā varā (sal. 285 #3), tomēr tas netraucē Baznīcai izteikt savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos, īpaši “aicinot politisko varu savus spriedumus un lēmumus saskaņot ar šo patiesību par Dievu un cilvēku.” (KBK 2244) Iepriekš pieminētā Vatikāna II koncila konstitūcija nosaka, ka: “Baznīca…nekādā ziņā nesaplūst ar politisko kopienu un nesaistās ne ar vienu politisko sistēmu” (#76) Baznīca nenorāda tieši par ko balsot, bet aicina vēlētājus pārdomāt kādiem politiskiem spēkiem un kādām personām uzticēsim pārvaldi pār savu dzīvi. LR Saeimas lemšanai ir uzticēti paši būtiskākie mūsu dzīves jautājumi, tādēļ šī mūsu izvēle nav mazsvarīga. Mums, kristiešiem ir jāizvēlas tādi politiskie spēki un personas, kas var droši pārstāvēt kristīgās vērtības valdībā. “Pie Baznīcas sūtības pieder "izteikt morālisku spriedumu pat tajās jomās, kas skar politisko dzīvi, kad to prasa cilvēka pamattiesības vai dvēseļu pestīšana, izmantojot vienīgi tādus līdzekļus, kas atbilst Evaņģēlijam un visu cilvēku labumam atkarībā no laikmeta un situācijas" (GS #76, KBK 2246). Izvēle ir mūsu rokās. Jautājums – kā mēs to lietosim? Kā balsot? Vēlēšanu iecirkņi vēlēšanu dienā būs atvērti no pulksten 7 rītā līdz 10 vakarā. Lai nobalsotu, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase. Atšķirībā no Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām Saeimas vēlēšanās netiks veidots vēlētāju reģistrs. Vēlētājiem būs iespēja balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Būtu labi, ja katrs vēlētājs jau iepriekš noskaidrotu, kur tuvumā ir kāds vēlēšanu iecirknis, lai 7.oktobrī skaidri zinātu, uz kurieni doties vēlēt. Lai nodrošinātu to, ka katram vēlētājam ir tikai viena balss, vēlētāja pasē tiks izdarīta atzīme (spiedogs) par dalību vēlēšanās. Kad esam izvēlējušies sarakstu, par kuru balsosim, ir būtiski pie sev vēlamajiem kandidātiem atzīmēt “krustiņus” un sev nevēlamos izsvītrot. Tādējādi mēs virzām noteiktus cilvēkus no mums simpatizējošā saraksta iekļūšanai Saeimā. Ir skaidrs, ka šīs vēlēšanas būs ļoti svarīgs pagrieziena punkts mūsu tautas garīgajā izaugsmē. Ja ekonomiskie procesi strauji virzās uz priekšu, tad daudzos morāles un tikumības jautājumos ir jūtams negatīvs spiediens un mēģinājums graut tradicionālās ētikas un morāles sistēmas. Rīgas arhibīskaps Jānis kardināls Pujats aicina visus intensīvi lūgties par šīm vēlēšanām, jo ir svarīgi uzticēt Dievam šos procesus. Materiālu sagatavoja pr. Ilmārs Tolstovs | 
