Šo abu mikrorajonu iedzīvotāji ilgi gaidīja šo dienu. Katoļticīgo ir daudz, bet savas baznīcas nebija. Zeme baznīcas būvniecībai tika iedalīta 1937. gadā. Padomju varas gados baznīcas zeme tika sadalīta privātmāju apbūvei. Pēc neatkarības atgūšanas apbūvēto zemju vietā baznīcai tika piešķirts cits zemes gabals. Baznīcas būvniecība sākās 2000. gadā. Bija ilgi 6 gadi. Tika vākti ziedojumi, lielu ieguldījumu baznīcas celtniecībā deva Rēzeknes - Aglonas diecēze. Baznīcas iesvētīšanā piedalījās milzīgs skaits cilvēku, ticīgie brauca arī no attālākiem Latgales rajoniem. Iesvētīšanā piedalījās Rēzeknes - Aglonas diacēzes bīskaps Jānis Bulis un priesteri no visas Latvijas. Jaunā katoļu baznīca atrodas netālu no pareizticīgo un vecticībnieku dievnamiem un veido vienotu sakrālo celtņu kompleksu. Jauno baznīcu apkalpos Daugavpils dekanāta dekāns Aleksandrs Madelāns. Baznīcu arhitekts Alfrēds Kokins projektējis ar lielu plašumu un mērķtiecīgumu: lūgšanu zālei paredzēti 342 kvadrātmetri, bet baznīcas tornis pret debesīm pacelsies 32 metru augstumā - stāstot par projektu, uzsvēra Daugavpils pilsētas galvenā arhitekte Ģertrūde Kudiņa. Projekts apvieno klasisko ar mūsdienīgo, jo dievnams atrodas līdzās kultūrvēsturiskajam Daugavpils koka ēku apbūves rajonam. Daugavpils.lv / Katoļu Baznīcas Vēstnesis | 
