Šodienas lasījumi mūs aicina klausīties. Mēs dzirdējām pamudinājumu: "Klausies, Izraēl!" (At 6, 4; Mk 12, 29) Vēstulē Romiešiem apustulis Pāvils saka: "Ticība nāk no klausīšanās, no dzirdēšanas..." (sal. Rom 10, 17) Pārdomāsim trīs svarīgas tēmas: klausīties, ieklausīties un paklausīt. Klausīties "Klausieties!" Dieva Vārdā Vecajā Derībā spēcīgi sauc pravieši Amoss un Jeremijs (Am 3, 1; Jer 7, 2). "Klausies, Izraēl!" katru dienu atkārto dievbijīgais izraēlietis, lai saskaņotu savu gribu ar Dieva gribu. "Klausieties!" — beidzot saka Jēzus, kurš pats ir Dieva Vārds. Saskaņā ar senebreju izpratni klausīties, pieņemt Dieva Vārdu nozīmē ne tikai to dzirdēt, bet arī atvērt dzirdētajam savu sirdi — Kungs atvēra viņas sirdi, lai tā ievērotu Pāvila runāto (Ap d 16, 14). Ir nepieciešams ne tikai dzirdēt, bet arī izpildīt Dieva teikto — "tātad katrs, kas šos Manus vārdus dzird un tos izpilda..." (Mt 7, 24) — un paklausīt tam. Ieklausīties Tomēr cilvēks negrib klausīties, ieklausīties un paklausīt Dievam. Un tā ir traģēdija. Cilvēks kļūst kurls pret Dieva saucienu, Bībeles valodā runājot — kļūst ar "neapgraizītu" sirdi — "Jūs, stūrgalvīgie, ar neapgraizītām sirdīm un ausīm!" (Ap d 7, 51) Te arī slēpjas mūsu grēks: "Kas ir no Dieva, tas Dieva vārdus dzird. Jūs tāpēc nedzirdat, ka neesat no Dieva." (Jņ 8, 47) Tikai pats Dievs var atvērt ausis savam māceklim, lai tas kļūtu paklausīgs. Paklausīt Mesiāniskajos laikos kurlie dzird. Jēzus brīnumi nozīmē to, ka beidzot kurlā tauta sapratīs Dieva vārdus un paklausīs tiem. "Kam ir ausis dzirdēšanai, tie lai dzird!" (Mt 11, 5) Tieši to mācekļiem pasludināja balss no debesīm: "Šis ir Mans mīļais Dēls, kas Man labpatīk. Viņu klausiet!" (Mt 17, 5) Katehismā ir teikts: "Paklausīt (lat. ob-audire) ticībā — tas nozīmē brīvi pakļauties dzirdētajam Vārdam, jo tā patiesīgumu ir garantējis Dievs, kas ir pati Patiesība." (KBK 144) Pāvests Benedikts XVI, šogad uzrunājot jauniešus, teica: "Lūk, noslēpums, kā iegūt "gaišu sirdsprātu", — ir jāmāca savai sirdij klausīties." Tas ir sasniedzams, neatlaidīgi meditējot Dieva Vārdu... Svētais Jēkabs aizrāda: "Esiet Vārda izpildītāji, bet ne tikai klausītāji, paši sevi apmānīdami. Kas ir Vārda klausītājs, bet ne izpildītājs, tas līdzīgs vīram, kas skata savus sejas vaibstus spogulī. Sevi aplūkojis, tas aiziet un tūliņ aizmirst, kāds viņš bija. Bet, kas uzmanīgi ieskatās pilnīgās brīvības likumā un paliek tanī, tas nav palicis aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs — tas būs svētīgs savā darbībā." (Jēk 1, 22-25) Tie, kas klausās Dieva Vārdu un vienmēr tajā balstās, ceļ savu dzīvi uz stipra pamata. "Tātad katrs, kas šos Manus vārdus dzird un izpilda, būs līdzīgs prātīgam vīram, kas savu namu cēlis uz klints." (Mt 7, 24) Šis nams nesabruks, nākot vētrai. Šodien Kungs mani aicina paklausīt. Cik gan bieži es Dieva Vārdā lasu tieši man adresētas lietas, bet, tiklīdz man tās jāīsteno savā dzīvē, viss dzirdētais aizmirstas. Daudzi nekristieši mums pārmet: "Runāt gan viņi runā, bet mainīt savu dzīvi nevēlas." Apņemsimies un lūgsim šodien, šeit un uzreiz: "Kungs, ienāc manā sirdī vēl vairāk, dod man spēku atteikties no lietām, kas man traucē Tevi sadzirdēt, satikties ar Tevi. Šķīstī mani un atbrīvo no visa liekā. Dod man drosmi atbildēt tavām iedvesmām, Taviem aicinājumiem. Amen." Priesteris Ilmārs Tolstovs, Rīga
Izdevums "Mieram tuvu"
Foto:Catholicculture.org Izmantoti Bībeles Teoloģiskās vārdnīcas materiāli un pāvesta Benedikta XVI uzruna XXI Pasaules Jauniešu dienām. | 
