Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu

Dieva Vārds - sēkla, kas nes sevī dzīvību
18.11.2006 pl. 19:41

Priesteris Toms Priedoliņš

Priestera  komentārs XXXIII svētdienas Sv. Mises lasījumiem (19. novembris)

Tuvojas liturģiskā gada beigas. Arī šīsdienas lasījumos ir runa par laiku beigām, par pēdējo tiesu. Svēto Rakstu teksti stāsta par ciešanām un vajāšanām, par kariem un neparastām parādībām.

Tomēr viss beigsies labi. Tiks atpestīta tauta. Daudzi uzmodīsies mūžīgajai dzīvei. Bet tie, kas būs mācīti, mirdzēs kā debesu spožums, un tie, kas daudziem būs iemācījuši taisnību, būs kā zvaigznes uz mūžīgiem laikiem. (sal. Dan 12, 1-3) Kad tas viss notiks? Par to dienu vai stundu nezina neviens, ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, bet vienīgi Tēvs. (Mk 13, 32)

Daudzi gribētu uzzināt nākotni. Gribētu zināt, kas notiks rīt, pēc gada, kas notiks pēc nāves. Ir cilvēki, kas cītīgi seko līdzi horoskopiem, klausās pareģojumus, iet pie gaišreģiem. Katoliskās Baznīcas katehisms to visu nosauc par bezdievību un grēku: "Dievs var atklāt nākotni saviem praviešiem vai citiem svētajiem. Taču taisnīga kristīgā nostāja pret visu, kas attiecas uz nākotni, ir paļauties uz Dieva apredzību un atteikties no jebkuras neveselīgas ziņkāres šajā jomā." (KBK 2115)

Vistīrākais avots, no kura varam smelties zināšanas par Dievu, par dzīvi un par mūžību, vispirms ir Svētie Raksti — dzīvais Dieva Vārds. Kristus pirms savas nāves un augšāmcelšanās sacīja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs." (Mk 13, 30-31)

Astoņus gadsimtus agrāk pravietis Amoss pravietoja par neparastiem laikiem: "Redzi, nāks dienas,  saka Kungs, visvarenais Dievs, kad Es sūtīšu zemē badu, ne maizes badu, nedz arī slāpes pēc ūdens, bet slāpes uzklausīt Kunga vārdus." (Am 8, 11)

Mūsdienu pasaulē plūst tukšu un nepatiesu vārdu straumes, kas mijas ar patiesību. Šie vārdi nespēj remdēt izsalkumu pēc dzīvā Vārda — pēc Vārda, kurš nāca pie mums, kurš kļuva par Personu un ir neredzamā Dieva attēls.

Dieva Vārds nav kāda grāmata vai rakstu kopums, bet sēkla, kas nes sevī dzīvību. Šī sēkla, kas, reiz iesēta, aug katra cilvēka dzīvē. Vārds, kas ir sirds domu un ilgu tiesnesis (Ebr 4, 12). Katehisms atgādina, ka kristietība nav "grāmatas reliģija", bet Dieva "Vārda" reliģija. Nevis pierakstītā, bet cilvēktapušā un dzīvā Vārda reliģija. (sal. KBK 108) Tāpēc, kad atveram Veco vai Jauno Derību, mēs atrodamies kādas grāmatas priekšā un šī Grāmata ir Kristus, jo visi Svētie Raksti runā par Kristu un Kristū ir piepildīti. Atcerēsimies arī svētā Hieronima vārdus: "Nepazīt Svētos Rakstus nozīmē nepazīt Kristu." Kurš kristietis gan būtu ar mieru nepazīt savu Pestītāju!

Tuvojas Advents. Tas ir laiks, kad mēs apņemamies kļūt labāki, izvēlamies tuvoties Dievam. Jau tagad ielūgsim Kungu savās sirdīs un savās mājās un ļausim Viņam mūs pārveidot! Nemeklēsim patiesību pie cilvēkiem, bet pie Kristus — pie dzīvā Vārda, kas piepilda mūsu dzīvi un ved uz pestīšanu! Ļausim, lai Dievs uzrunā mūsu sirdis, kad lasām un pārdomājam Svētos Rakstus, jo tā ir barība, kas nepieciešama mūsu dvēselei.

Priesteris Toms Priedoliņš, Liepāja
Izdevums "Mieram tuvu"
Foto: Catholicculture.org