Šoreiz tika izskatīta darba daļa, kurā viņš runā par Dieva otro bausli - „Tev nebūs Dieva vārdu nelietīgi valkāt”. Trešā ordeņa kapelāns Oskars Jabloņskis uzsvēra, ka klātesošajiem īpaša uzmanība ir jāpievērš uz vairākām izteiktām autora svarīgākajām domām. Pirmkārt, jāakcentē ir tas, ka mums ir jābūt iejūtīgiem pret tuvāko, jo „Mūsu līdzdalībai liturģijā un lūgšanām jēga ir tikai tad, kad aiz mums stāv viss cilvēks. Par pilnīgu atdošanos Dievam nevar saukt tādu, kur trūkst Viņa baušļu ievērošana, un jo sevišķi tādu, kas ir nejūtīga pret tuvāko vajadzībām.” Otkārt, Dieva vārda nelietīga valkāšana būs arī tajā gadījumā, ja mēs slēgsim ar Dievu „tirdzniecības līgumu”, jo „Lūgšanu ļaunums, arī psiholoģiski dedzīgo, kas plūst no neatgriezušās sirds, ir ne tikai liekulība. Cilvēks, kas tā lūdzas, Patieso Dievu uzskata par vienu no elkiem. Elku kults balstās uz tirdzniecības līgumu. Ar kultu viņš paceļ elku uz sava altāra un pretī grib saņemt noteiktas nodevas. Bet Patiesais Dievs nav elks, kas beigtu pastāvēt, ja tam netiktu izrādīts kults. Patiesais Dievs mīl cilvēku un Viņam ir svarīgs tā labums.” Tēvs Oskars atzīmēja, ka treškārt visiem klātesošajiem ir jāveltī uzmanība tam, lai mēs nekritizētu Dievu un nenosodītu Evaņģēliju un Dieva baušļus. To mēs varam lasīt arī tēva Salija darbā: „Ja mēģinu ko tamlīdzīgu, nav šaubu par to, ka esmu pacēlies pāri saviem priekšstatiem par Dievu. Patiesais Dievs ir absolūti pārāks par maniem priekšstatiem, kas attiecas uz Viņu. Es kritizēju Dievu vai nosaku Viņa pienākumus, bet tā ir bezkaunīga Viņa vārda valkāšana. Viņš nebūtu Dievs, ja tādai nostājai pret Viņu būtu kāda jēga un ja ar tādu nostāju Viņš būtu aizsniedzams.” Ceturtkārt, svarīgs jautājums ir arī par to, ka mēs cenšamies Dievu izmantot kādiem laicīgiem mērķiem, jo šajā gadījumā tā arī būs Dieva vārda nelietīga valkāšana. Dominikāņu priesteris savā darbā akcentē, ka nepareizie uzskati par Dievu rodas tad, ja pie mums vēl nav nonākusi vēsts par to, ka Dievs ir Mīlestība. „Dievs jau Vecajā derībā pavēl palīdzēt ienaidniekiem, ja tam ir nomaldījies auns vai ēzelis, bet es, kas dzīvoju pēc Kristus likuma, nespēju izrādīt līdzjūtību pat tad (tā, lai tajā nebūtu kaut kādas muļķīgas domas), kad viņu piemeklējusi nelaime. Droši vien tad, kad viņš mani kaitināja, man nebija žēl, ka viņš, ja tiešām darīja ko ļaunu, arī sev darīja pāri. Protams, izņemot to, ka mūsu attiecībās tikai viņš darīja pāri, es neko vairāk nesaskatīju. Man droši vien nav pat ienācis prātā, ka Evaņģēlijs par Labo ganu, kas meklē pazudušo avi un iežēlojas par tās garīgo nabadzību, skar ne tikai mani, bet arī neciešamo kaimiņu. Droši vien viņā saskatīju nevis mazliet nomaldījušos avi, bet pašu sātanu.” Tēvs Oskars uzsvēra, ka ļoti svarīgs jautājums ir arī par to, kā mēs audzinām bērnos iztēli par Dievu, jo arī šajos gadījumos ļoti bieži sanāk nepildīt Dieva otro bausli. Tēvs Salijs pasvītro, ka: „Bērni pret patiesību par Dievu izturas ļoti prātīgi. Ar visu bērnišķo dvēselīti viņi spēj saprast, ka Dievs mīl, visu redz un ka Viņš ir mūsu laime. Bet mēs savus bērnus biedējam ar Viņu. Ja bērns ir nepaklausīgs, mēs to brīdinām: „Uzmanies, Dievs tevi sodīs!” Jau no paša sākuma, kad bērns ir vēl neaizsargāts, mēs veidojam viņā nepareizu Dieva tēlu. Tā darot, mūsu bērniem nodarām lielu pārestību.” Sestkārt, no autora darba izriet vēl viens svarīgs secinājums par otro Dieva bausli, kas ir saistīts ar to, ka Jaunajā Derībā kristīgā ticība reizēm tiek dēvēta par Kunga vārda piesaukšanu, kā mēs to varam lasīt Apustuļu darbos (9,14.21), Pirmajā vēstulē korintiešiem (1,2) un Otrajā vēstulē Timotejam (2,22) Runa ir par piesaukšanu garā un patiesībā, ar visu sevi, tomēr izrādās, ka ir iespējama arī Kunga vārda piesaukšana, kas nenes pestīšanu. Autors saka: „Ja mēs esam slikti Kunga vārda piesaucēji, tad tas nes negatīvas sabiedriskas sekas, tad liecinām pret Kungu. [..] Manai atbildībai attiecībā uz Dieva lietām jākļūst par katra kristieša sidsapziņas izmeklēšanas objektu. Svarīgi ir, vai es cenšos kaut kādā veidā izplatīt ticību Kristum, vai arī, ar savu rīcību neatbaidu no ticības tos, kas mani pazīst kā katoli. Katolis, kas neņem pie sirds tuvākmīlestības bausli, to pārkāpj. Tādi kristieši izraisa sašutumu cilvēkos, viņi nevienu netuvina Kristum. Mēs nevis slavinām ar savu dzīvi Dieva vārdu, Viņa labestību un skaistumu, bet gan apkaunojam neticīgo priekšā. Uz sevi varam attiecināt Jēzus teiktos vārdus farizejiem – paši neejat un citiem neļaujiet ietiet debessvalstībā.” Dominikāņu laju ordeņa tikšanās noslēdzās ar agapi. Nākošā tikšanās būs 9. decembrī, kad tiks izskatīts Dieva trešais bauslis. Sanita Zustere, Vatikāna Radio, Liepājā | 
