Kādēļ daži cilvēki izvēlas dzīvot klauzūras klosterī? Kāda ir šī radikālā lēmuma nozīme? Par to pāvests svētdien runāja apcerē pirms lūgšanas „Kunga Eņģelis”. Viņš atgādināja, ka 21. novembrī Baznīca atzīmēs „Pro Orantibus” dienu, kas veltīta klauzūras klosteru piemiņai.
Kas cits, ja ne Evaņģēlija mācība, ka debesu valstība ir „dārgums”, kura dēļ ir vērts atstāt visu, palīdz pieņemt tik atbildīgu lēmumu. Mūsu brāļi un māsas sniedz klusuma liecību. „Todo Se pasa, Dios no Se munda” – „Viss mainās, tikai Dievs paliek nemainīgs” – rakstīja garīgās dzīves lielā skolotājā svētā Terēze no Avilas – atgādināja Benedikts XVI. Viņš uzsvēra, ka šodienas trauksmainajā laikmetā un lielpilsētu troksnī kontemplatīvās dzīves klosteri ir „oāzes, kurās cilvēks, svētceļnieks virs šīs zemes, var smelt no Gara dzidrā avota, un dzesēt slāpes ceļā pie Tēva. Šīs šķietami nevajadzīgās vietas ir lielo pilsētu „zaļās plaušas”. Tās palīdz visiem, arī tiem, kuri nekad neapmeklē klosterus vai arī nemaz nezina par to pastāvēšanu – teica Svētais tēvs.
Pēc lūgšanas „Kunga Eņģelis” pāvests apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas. Vēršoties pie poļu ticīgajiem, Benedikts XVI teica: „Šodien tiek atzīmēta Pasaules Ceļa negadījumu upuru diena. Mirušos novēlu Dieva žēlsirdībai, bet cietušiem lūdzu izturības žēlastību. Aicinu visus autovadītājus braukt uzmanīgi. Lai Dievs jūs svētī” – vēlēja pāvests. 
| 
