Rinalds Broks, dzimis 1982. gada 22. jūnijā, Rīgā, kristīts 1982. gada 18. septembrī, 2005. gada 18. septembrī saņēmis priesterības pirmo pakāpi – diakonātu, bet 2006. gada 20. augustā ordinēts par priesteri. Mācījies Rēzeknes 5. vidusskolā, Makašānu amatu vidusskolā, Rīgas metropolijas Romas katoļu Garīgajā seminārā un Laterāna Pontifikālās universitātes Rīgas Teoloģijas Institūtā, kuru beidzot, ieguvis bakalaura grādu teoloģijā.  Priesterim Rinaldam Brokam ir dvīņubrālis Haralds. Abu zēnu bērnība aizritēja Rēzeknē. Tētis un mamma regulāri gāja uz Rēzeknes Jēzus Sirds baznīcu un līdzi ņēma arī abus dēlus. “Sešu, septiņu gadu vecumā mēs varbūt neizpratām baznīcas rituālus, bet uzmanīgi sekojām līdzi Svētajai Misei, vērojām prāvestu. Vasaras pavadījām pie vecmammām laukos, netālu no Varakļāniem. Atceros, ka mēs ar brāli bijām izveidojuši paši savu altārīti, no baltmaizes veidojām kaut ko līdzīgu dievmaizītei un iejutāmies garīdznieka un ministranta lomās. Vecmāmiņas vasarā mācīja lūgšanas un palīdzēja mums sagatavoties pirmajai svētajai komūnijai,” atceras vikārs.
Paaugušies lielāki dvīņubrāļi nolēma kalpot pie altāra. Rēzeknes Jēzus Sirds baznīcas dekāns Pāvils Zeile abiem dvīņubrāļiem bija liela autoritāte un brīnišķīgs paraugs, kuram gribējās sekot. “Vasaras laikā pie dekāna brauca semināristi, kuri arīdzen dalījās savā pieredzē ar mums. 1996. gadā tika izveidota Rēzeknes-Aglonas diecēze, kurā par bīskapu tika iecelts Jānis Bulis. Visai bieži mums bija iespēja kopā ar bīskapu apmeklēt tuvākas un tālākas Latgales novada baznīcas, iepazīt novada ļaudis, pašu Baznīcu tās krāšņumā un daudzveidībā, redzēt cilvēkus, kuri gaida priesterus, gaida Kunga dārza strādniekus un ar neatlaidību no dienas dienā tos lūdz no Dieva. Galīgo lēmumu pieņēmām pēc 2000. gada svētceļojuma uz Aglonu. Lai arī ar brāli nekas īpaši netika runāts par šo ceļu, par šādu dzīves ceļa izvēli, tad tomēr gala rezultātā abi divi bijām iestājušies Rīgas Garīgajā seminārā,” – stāsta priesteris Rinalds. Studiju laiks balstījās uz četriem pīlāriem Garīgā un intelektuālo dzīve, sadzīve un pastorālais darbs – tās ir galvenās vadlīnijas, elementi, kas ir vitāli svarīgi jaunā garīdznieka formācijā. Garīgais seminārs ir mīlestības apustuļu kopiena, kurā topošie priesteri cenšas pēc iespējas efektīvāk savā dzīvē apvienot un integrēt visus augstāk minētos elementus, lai pēc iespējas labāk sagatavotos dvēseļu aprūpes darbam. Rinalda Broka pastorālais darbs bija kopā ar Kalkutas māsām sniegt garīgu un praktisku palīdzību nabagiem un bezpajumtniekiem. “Mums kopā ar māsām vajadzēja šiem cilvēkiem atgriezt cerību dzīvei. Domāju, ka viņiem nebija tik daudz svarīgs tas, ko es viņiem stāstu, lasu no Svētajiem Rakstiem. Man šķiet, ka es viņus daudz vairāk uzrunāju, mazgājot traukus un grīdu telpā, kurp viņi regulāri nāca, pulcējās, vairāk kā simts cilvēki. Ir divi cieņas veidi: viens izriet no tā, ka esam radīti pēc Dieva attēla un līdzības, bet otrs ir tas, kuru iegūstam dzīvojot uz zemes. Visi šie cilvēki bija zaudējuši savu vietu sabiedrībā, kopā ar Kalkutas māsām mēģinājām palīdzēt viņiem atkal atgriezties. Daži no viņiem arī paši meklēja veidu, kā izkļūt no bezcerīgās situācijas,” stāsta vikārs. Iegūst praktisku dzīves pieredzi Pēc katra studiju gada semināristiem bija divus mēnešus ilga vasaras prakse. Rinalds Broks atzīst, ka prakses bija vērtīgas ar praktiskās pieredzes gūšanu. “Praksēs guvu arī pārliecību, ka patiešām esmu aicināts kalpot Dievam. Pirmajā vasarā es kalpoju Rēzeknē, kur vajadzēja palīdzēt vadīt kapusvētkus... Domāju, ko gan es – deviņpadsmitgadīgs jauneklis varu teikt dzīves gudriem cilvēkiem?” stāsta jaunais priesteris. Cita vasara aizritējusi pie Krāslavas prelāta Jāzepa Lapkovska, kurš bija aizrautīgs zvejnieks. Viņš savulaik aicināja jauno priesteri doties zvejā. Vienlaikus prelāts dalījās savas dzīves pieredzē ar jauno semināristu. Rinaldam atmiņā palika sirmā prāvesta labestīgais smaids un doma, ka priesterim ir jāzvejo cilvēki un jārāda dzīve kopā ar Dievu. Ierodoties dzimtajā Varakļānu draudzē, vikārs ieguvis vēl lielāku saimnieciskās dzīves organizatora pieredzi – iemācījies konservēt gurķus, vārīt ievārījumus, spiest sulu utt. Māca bērniem mīlestību Viļakā jaunais priesteris pamīšus ar dekānu Jāzepu Kornaševski kalpos Viļakas, Kupravas, Liepnas draudzēs, vadīs dievkalpojumus Žīguru kultūras namā, veiks visus citus garīgos pienākumus. Viņš vadīs Bībeles stundas Viļakas Valsts ģimnāzijas un Mežvidu pamatskolas skolēniem. “Man ļoti patīk strādāt ar bērniem, es viņus izjūtu kā savus bērnus. Tas man bija sens aicinājums strādāt skolā ar bērniem. [..] Ar vecāko klašu skolēniem, kuri nāk no dažādām konfesijām, mēs lasām Bībeli un diskutējam par kādu no Bībeles citātiem,” stāsta vikārs Rinalds Broks. Sv. Augustīns savulaik teica: "Pie Dieva ejam nevis pa ceļu, bet gan mīlestībā!" Lai mums visiem, no dienas dienā, tas arvien labāk izdodas - tuvoties Kristum, tuvoties savam debesu Tēvam un būt par Viņa mīļotajiem bērniem - Dieva bērniem, kuru starpā valda patiesa mīlestība un saprašanās. Intervēja D. Kļanska, 'Vaduguns' | 
;)