Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu

Baznīca svin: Kristus Karaļa svētki
25.11.2006 pl. 18:35

Priestera  komentārs Sv. Mises lasījumiem (26. novembris)

"Vai Tu esi jūdu Ķēniņš?" Poncijs Pilāts grib uzzināt, kas ir Jēzus. Pievērsiet uzmanību šai sarunai! Tā ir neparasta, pat dīvaina. Tā ir vārdu divkauja. Patiesības cīņa ar ziņkāri un pazemības cīņa ar varu.

Evaņģēlists Jānis šeit skar skumju tēmu: dievišķā varenība un godība lielākajai cilvēku daļai visbiežāk ir apslēpta. Mēs to neieraugām uz ielas un veikalu skatlogos, to ir pagrūti saskatīt kādā nabadzīgā, noplukušā dievnamā. Kā šo dievišķo godību atklāt? Evaņģēlists Jānis mums liek piedalīties notikumos, par kuriem lasām viņa sarakstītajā evaņģēlijā. Tie nav atstāstīti kā pasakā vai atmiņās. Dzīvais dialogs ierauj notiekošajā. Mēs nepaliekam malā. Mēs esam tajā. Mums vajadzētu tur būt. Tas ir kā tiesas process. Un tas nav beidzies.

Šodien atkal mēs esam tiesas procesā, kurā apsūdz Dievu. Vispirms apsūdzētāji noskaidro, kas Jēzus ir. Vai tas viņiem izdodas? Viņiem jāklausās, ko citi par Jēzu stāsta, jāklausās, ko Viņš pats par sevi saka. Jānis Kristītājs uz Viņu norāda un saka: "Lūk, Dieva Jērs." Tēva balss no debesīm pasludina: "Šis ir Mans mīļotais Dēls." Debesu Tēvs liecina par savu Dēlu gan pēc Kristībām Jordānas upē, gan Apskaidrošanās brīdī Tabora kalnā. Simtnieks pēc Jēzus nāves atzīst: "Viņš patiešām bija Dieva Dēls!"

Jēzu, kas Tu esi? Kas Tu esi mums? Brālis un Draugs? Kristībā mēs kļuvām priesteri, pravieši un karaļi kopā ar Tevi. Tu esi mūs uzņēmis savā dievišķajā ģimenē! Savā karaliskajā ģimenē. Mēs tagad esam "debesu aristokrāti". Tikai pagaidām vēl uz zemes. Dižciltība uzliek pienākumus, un mums tik grūti būt tādiem, kā karaliskas ģimenes locekļiem pienāktos. Mēs esam Karaļa bērni, bet mums tik daudz kā pietrūkst līdz cieņai, smalkjūtībai un pieklājībai. Mēs neievērojam dievišķās valstības etiķeti un tradīcijas, mēs atmetam Tava galma ceremonijas un diplomātisko protokolu. Dažreiz mēs esam ne tikai vienkārši, bet pat prasti. Māci mums būt Karaļa bērniem! Tādiem, lai Tev patiktu un nedarītu Tev kaunu!

Kā jums šķiet, ko Jēzus mums varētu atbildēt? Droši vien: darbu iemācās, to darot, un pieklājību — to ik dienas praktizējot. Esiet ar Mani kopā, un Es jums iemācīšu to visu. Arī lūgties jūs varat iemācīties tikai tad, kad lūdzaties, kad uzticat Man savas sirds vēlmes, lai Es savā karaliskajā labvēlībā varētu jums dāvāt visu nepieciešamo.

Šodienas svētkos mēs varētu uzlūkot Kristus Karaļa svētgleznas Latvijas baznīcās. Varbūt Rīgā, varbūt Madonā vai kur citur. Ko mūsdienu cilvēkam nozīmē Karalis? Vai tas ir kāds pasaku tēls vai vēsturisks personāžs? Kristus Karalis atgādina, ka Viņš ir īstais Visuma Valdnieks. Kristus Karalis atgādina, ka mums pie dievišķās majestātes jāvēršas pazemībā un godbijībā. Visbeidzot, Kristus Karalis mums atgādina par mūsu pašu, cilvēku, cieņu.

Pat tad, ja drīzāk izvēlēsimies Jēzu uzlūkot kā dievišķo Betlēmes Bērnu, Labo ganu un Mācītāju vai Krustāsisto, arī Karalis ir patiesa un nepieciešama Jēzus identitāte, attēls Viņa atpazīšanai un iepazīšanai. Arī tad, ja esmu nabags, apspiests un atstumts, Kristus Karalis nav aiz augsta žoga un apsardzes paslēpies kādā bagātā pilī. Viņš ir tāds Karalis, kas atnāk pie katra savas karaļvalsts pilsoņa un ir viņu labākais Draugs.

Priesteris Modris Lācis
Izdevums
"Mieram tuvu"
Foto: Catholicculture.org