Tikšanās Liepājas Sv. Jāzepa draudzē iesākās ar kopīgu lūgšanu. Turpinājumā priesteris ticīgajiem pastāstīja par okultisma rašanos un to, kāpēc tas piesaista cilvēkus. Jēdziens „okultisms” izriet no latīņu vārda „occultus” un ietver sevī lietas, kuras ir slepenas, apslēptas, noslēpumainas. Tās ir darbības, kuras it kā balstās uz cilvēciskām spējām, pārkāpjot sajūtas. Cilvēks pēc dabas ir reliģiska būtne, viņam ir iekšēja nepieciešamība godāt kādu, kurš ir par viņu lielāks un pēc viņa prāta dzīvot, bet ja viņš ir pazudējis ticību Dievam, vai arī pats jūtās pazudis patēriņa materiālismā, tad sāk meklēt citu ceļu. Tomēr, priesteris uzsvēra, ka bez Kristus, kurš ir vienīgais Ceļš pie Dieva ( sal. J 14,6 ), cilvēks neatradīs laimi, bet tieši otrādi – bieži uziet uz viltus takas, kura pieņem šķietamu reliģiskuma un zinātnes izskatu. Turklāt okultisms saistās ar noslēpumainību, kura piesaista cilvēcisko ziņkāri. Daudzi ir iesaistījušies okultismā, izrādot interesi pret it kā šķietami nevainīgām lietām, piemēram – horoskopu lasīšana, dažāda veida zīlēšana, bet jo vairāk pieaug ziņkārība, jo vairāk cilvēks iesaistās un pievienojas grupām, kurām ir tādas pašas intereses par „maģisko noslēpumu”. Maģija dod arī noslēpumainu varas sajūtu pār citiem. Cilvēkam, kurš ar to nodarbojas, liekas, ka viņš ir „kaut kas”, pretstatā apkārtējai videi un ignorētājiem, kuriem nav ne noslēpumaino zināšanu, ne arī maģisko spēju. Slavomirs Začeks uzsvēra, ka visi šie maģijas un burvestību paņēmieni, ar kuriem it kā varot „savaldīt” okultos spēkus, lai tos pakļatu sev un ar to palīdzību iegūtu pārdabisku varu pār savu tuvāko, kaut arī tas būtu darīts nolūkā atjaunot viņa veselību, ir ļoti smagi pārkāpumi pret reliģijas tikumu. Baznīca brīdina ticīgos no tā atturēties. Priesteris pastāstīja arī par cilvēku maldīgajiem uzskatiem, attiecībā par dažāda veida dziedniekiem, ekstrasensiem un „zāļu tantiņām”. Ļoti bieži cilvēks slimības gadījumā meklē palīdzību pie šiem cilvēkiem, nemaz neapzinoties, kādu milzīgu kaitējumu un ietekmi tas var radīt uz cilvēka garīgo dzīvi, uz cilvēka dvēseli. Lielākoties no gadījumiem, tas cilvēkam beidzas ar fiziskām vai psiholoģiskām patoloģijām, kuras var radīt neatgriezeniskas sekas. Slavomirs Začeks arī deva padomu, ko darīt un kā rīkoties, ja tomēr cilvēks sava naivuma dēļ ir nokļuvis kādā no okultisma paveidiem vai iekļuvis kādas sektas, vai ļauna cilvēka rokās. Priesteris pasvītroja, ka atbilde ir viennozīmīga - tā ir sirsnīga, patiesa nožēla grēksūdzē, kad to visu cilvēks atdot Jēzum Kristum. Jēzus vienīgais ir uzvarējis nāvi. Tikai pie Viņa mēs varam meklēt glābiņu un palīdzību. Pats svarīgākais cilvēkam ir saprast, ka viņš būs laimīgs tikai tad, kad Dievs būs viņa sirdī, tikai tad, kad viņš atradīsies Dieva žēlastībā. Tālāk sekoja dažādi jautājumi no ticīgajiem, uz kuriem priesteris no Polijas sniedza izsmeļošas atbildes. Tikšanās noslēgumā visi kopīgi lūdzās Rožukroņa augšāmcelšanās noslēpumu. Sanita Zustere, Vatikāna Radio, Liepāja | 
