Sapost svētkus sevī un draudzē Vilhelms Lapelis: Adventā, lielajā gaidīšanas laikā, mūsu draudzēs ir daudz gan jauku un arī pārdomas raisošu notikumu. Man ir liels prieks par to, ka mūsu cerība par zvanu torni Svētā Meinarda baznīcai sāk īstenoties. Valsts ir piešķīrusi līdzekļus tā celtniecībai. Pirms kāda laika notika plašāka aptauja, kā labāk iemūžināt pāvesta Jāņa Pāvila II vārdu Liepājā. Mūsu izvēle palika – tas būs baznīcas zvanu tornis un zvans, ko šis pāvests dāvājis Liepājai. Zvanu torņa arhitekts ir Andris Kokins. Ceram, ka drīzumā Ezerkrasta ļaudis priecēs zvana skaņas. Būdams bīskaps, priecājos un esmu gandarīts par saviem līdzstrādniekiem. Par klostermāsām. Par garīdzniekiem. Katrs savā vietā dara labu draudzei, cilvēkiem, un tas nekur nepazūd. Tas ir ieguvums visiem. Adventa laikā esot, man iekrita sirdī Svētā Augustīna vārdi. Viņa dzīve bijusi raiba. Bet Dievs viņu uzrunāja, mazpamazām viņa sirdi atvēra, un viņš nonāca pie daudzām derīgām atziņām, kuras arī mūsdienās ir aktuālas. Viņš sacīja, piemēram, ka baidās, ka Kristus var paiet viņam garām, bet viņš to neatpazīs. Bet Kristus uzrunā katru cilvēku caur notikumiem, saskarsmi ar citiem cilvēkiem un priecīgs un laimīgs var būt tas, kurš spēj Viņu atpazīt. Dievs uzrunā arī sirdsapziņā. Varbūt šajās Adventa dienās varam izdarīt to labo, ko esam jau sen nodomājuši, kam esam gatavojušies, ko sevī nēsājuši un auklējuši. Advents ir laiks ļaut labajam piedzimt. Arī Ziemassvētki būs garīgi dziļāki, ja būsim arī sevī sagatavojuši vietu, kur ienākt Jēzus bērnam. Gatis Bezdelīga: Advents ir gan klusais laiks, gan arī dāvanu laiks. Domas, ko dāvināt, kā pārsteigt otru cilvēku ir pat svarīgākas par pašu dāvināšanu. Priore Diāna: Viena no dāvanām Liepājas katoļu draudzēm ir pats Gatis Bezdelīga, kurš tagad strādā Liepājā, un viņa palīgs priesteris Jānis Mētra, kam Pirmajā Adventē bija arī pirmā mise Svētā Meinarda baznīcā. Gatis Bezdelīga: Liepājas draudzēs ienākot, cenšos iepazīt tās un arī iepriekšējo prāvestu un priesteru veikumu, kuri te kalpojuši pirms manis un daudz laba paveikuši. Jācenšas viņiem līdzi turēt: dekānam Marcinam Vozņakam, vikāram Tomam Priedoliņam, arī bīskapam Vilhelmam Lapelim, kurš arī bijis prāvests. Mani priecē, ka Adventa dienās draudzēs pulcējas labi cilvēki, lai darītu labas lietas, lai palīdzētu šos svētkus sapost, lai palīdzētu cits citam tiem sagatavoties. Ļoti skaisti Pirmajā Adventē Svētā Jāzepa katedrāli bija saposusi mūsu draudzes locekle Lūcija Jenčius. Viņa ar savu mazmeitiņu Letīciju arī iededza pirmo Adventa sveci. Tā bija skaista zīme mums visiem, kas bijām katedrālē. Brīnišķīgu koncertu Pirmajai Adventei bija sagatavojuši arī Katoļu pamatskolas bērni. Arī viņi ar saviem dziedājumiem palīdz citiem sagatavoties Ziemassvētkiem. Tā ir brīnišķīga zīme, ticības zīme. Saposties svētkiem mums palīdz arī daudzi Liepājas mākslinieki, mūziķi, dziedātāji. Adventā lielā noslēpuma – Mūžības – priekšā Vilhelms Lapelis: Aizvakar klostermāsas un citi Katoļu pamatskolas skolotāji un bērni piedzīvoja arī smagu brīdi. Mūžībā aizgājusi piektās klase skolniece – Laura. Māsa Mārīte: Piedzīvojām, ko nozīmē nostāties Mūžības priekšā. Šis notikums mūs, bērnus un pieaugušos, aicināja šo noslēpumu piedzīvot ticībā. Un mēs spējām būt kopā. Gatis Bezdelīga: Šis notikums atgādināja, cik ļoti daudz labā ir bērnos, visos cilvēkos. Dievkalpojumā, kurā atvadījāmies no Lauras, visi pieklusa, arī lielākie un bravūrīgākie. Viņi pieklusa Mūžības priekšā un sāka aizdomāties par svarīgiem jēdzieniem – kas ir šīs zemes dzīve, kas ir Mūžība. Tas bija ļoti smags brīdis katram cilvēkam, kas bija katedrālē un pārdzīvoja notiekošo. Bet tas bija arī svētīgi. Māsa Mārīte: Pirms tam bija arī svētrīts skolā. Mēs lūdzām par Lauru. Un bijām arī pateicīgi Dievam par to, kas bija Laura un ko viņa deva mums, atcerējāmies tās ikdienišķās lietas, kuras novērtējam nereti tikai pēc tam, kad to mums pietrūkst – Lauras smaidu, draudzīgumu, lielo atvērtību pret citiem bērniem. Priore Diāna: Laura pirms aiziešanas bija uzrakstījusi lūgšanu par Latviju. Bērēs visi lūdzāmies ar viņas uzrakstītajiem vārdiem. Gatis Bezdelīga: Tā bija aizkustinoša lūgšana par visiem mums – par pieaugušajiem, bērniem, par dzīvniekiem, kuri viņai bija dārgi, par kuriem viņa rūpējās. Šajā meitenē bija kaut kas tik gaišs, ka viņa, pat aizejot, spēja sildīt citus un parūpēties par citu dvēselēm tieši Adventa laikā. Dievs atkal grib nākt pasaulē Māsa Mārīte: Pirms pāris dienām izlasīju atziņu, ka Dievs atkal grib nākt pasaulē. Tas arī mums, klostera māsām ir liels aicinājums – izdzīvot šo gaidīšanas laiku un palīdzēt to izdzīvot mūsu draudzei. Tiem, par kuriem mēs esam atbildīgas. Un tas notiek ļoti konkrēti. Katru svētdienu Svētā Meinarda baznīcā palīdzēsim atklāt zīmes, kas ir svarīgas šajā gaidīšanas laikā Baznīcā. Pirmajā svētdienā tas bija Adventa vainags un bērnu ienestās četras Adventa sveces. Tās stāstīja par Dieva mūžību un laiku, kas mums dots līdz Kristus piedzimšanas svētkiem. Nākošajās svētdienās atklāsim pārējās zīmes, kas stāsta par Kristus atnākšanu. Tās ir silīte, siens un liturģiskais korporāls – balts auduma gabaliņš, uz kura Svētās Mises laikā uzliek dievmaizītes un kas atgādina par to autiņu, kurā bija ietīts mazais Jēzus. Mēs gribam, lai šīs zīmes, pie kurām esam pieraduši, palīdz no jauna atklāt to dziļumu un nozīmi kristīgajā dzīvē. Katru dienu draudzes cilvēkus aicinām arī uz rīta lūgšanām – Laudēm – un Rorātmisēm. Vilhelms Lapelis: Man ļoti pie sirds ir māsu rīkotie pasākumi sievietēm. Tie notiek katra mēneša trešās nedēļas nogalē. Tie domāti sievietēm, neatkarīgi no viņu ticības. Man priecē, ka māsas atklājušas, ka tie sievietēm un jaunietēm ir vajadzīgi. Māsa Mārīte: Tā ir iespēja sievietei izrauties no mājām un veltīt laiku sevis sakārtošanai un saprašanai. Daudz laika viņām ikdienā aizņem rūpes par citiem, bet pietrūkst laika sev, savai garīgajai dzīvei. Ja par to rūpējas, tad arī pasaule ap sievieti sakārtojas. Bieži vien sievietes cenšas sakārtot visu sev apkārt, bet ne sevi. Tā ir iespēja mācīties mīlēt sevi. Mēs mudinām sievietei paskatīties uz sevi ne tikai apkārtējo cilvēku acīm, bet mēģināt atklāt, kā Dievs uz viņām skatās. Sievietes nāk pie mums piektdienās ap pulksten 20 un paliek kopā līdz sestdienas pievakarei. Mēs ne tikai lūdzamies, bet pārrunājam arī aktuālus jautājumus, strādājam grupās, ir iespēja ieklausīties māsu un priestera konferencēs par garīgām tēmām, kopā priecājamies – dažreiz dejojam. Pie mums var arī pārnakšņot. Jaunietes un sievietes uz šādām nedēļas nogalēm ierodas pat no Rīgas, Kuldīgas un Saldus. Gatis Bezdelīga: Kad vēl strādāju Saldū, sievietes, kas atgriezās no šā pasākuma, jutās ļoti laimīgas. Viņas bija padziļinājušas savu garīgo dzīvi. Pēc tam uzlabojās arī viņu attiecības ar bērniem, ar vīru, citiem tuviniekiem. Katoļu draudzes organizē arī kustību “Laulāto tikšanās”. Tajās piedalās ģimenes, arī tie cilvēki, kas vēl nav saņēmušas laulības sakramentu. Pāri piedalās rekolekcijās – pārdomās, kas ilgst vairākas dienas. Tās vada animatori – pieredzējuši laulāti pāri un priesteris. Uz tām aicinām ne tikai ģimenes, kam ir kādas problēmas, bet visus pārus. Man bija iespēja šādā notikumā būt Rēzeknē kopā ar citiem Kurzemes dekāniem. Redzēju, kā ģimenes atsāk runāt par sevi, par to, kā savā starpā veidot dialogu. Kā tās burtiski dažu dienu laikā tiek izdziedinātas. Pāri no “Laulāto tikšanās” aizbrauc ar prieku sevī, mīlestību vienam pret otru, savām mājām. Ir brīnišķīgi to redzēt. Šīs laulāto tikšanās turpināsies. Ģimene ir viena no lietām, kas ir jāatbalsta un jāstiprina. Citādi cieš visi cilvēki, visa sabiedrība. Ja ģimenē ir problēmas, tās tiek atnestas uz darbu. Nereti, piemēram, skolotāji klasēs pret bērniem izgāž tās negācijas, ko atnes no mājām. Kad ģimene ir kārtībā, visiem ir labi. Nākamās “Laulāto tikšanās” dienas paredzētas Liepājā no 23. februāra līdz 25. februārim. Aicinu ģimenes pieteikties. Vilhelms Lapelis: Cilvēki uz “Laulāto tikšanos” nereti atnāk ar skepsi: kā tad nu mūs te pārtaisīs, ko jaunu pateiks, jau divdesmit gadus dzīvojam kopā, visu zinām. Bet pēc tām dažām dienām aiziet laimīgi. Priore Diāna: Svētā Meinarda baznīcā tagad gatavojam uzvedumu bērniem “Kāpēc zvanīja zvani” un jauniešiem “Nemaz nav tik tālu līdz Betlēmei”. Visu Adventa laiku esam nomodā par cilvēkiem, kuriem varētu palīdzēt gan ar lūgšanu, gan ar konkrētām lietām. Gatavojam dāvanas sievietēm, kuras vienas audzina bērnus. Piektdienās tiekamies arī ar nepilngadīgajiem jauniešiem, Liepājas izmeklešanas cietumā. Runājam ar viņiem ne tikai par ticības patiesībām, bet arī par ļoti reālām lietām, kas skar viņus. Ko vēlam liepājniekiem Māsa Mārīte: Lai pietiek laika un izdomas atrast to, kas katra dzīvē ir vissvarīgākais! Priore Diāna: “Žeby serce každego z nas bylo jak Betlejem, a Betlejem znaczy “Dom Chleba”. Badžmy dobrzy jak chleb!” (“Lai katra sirds būtu kā Betlēme, bet Betlēme nozīmē “Maizes klēts”. Lai esam tik labi, kā maize.”) Gatis Bezdelīga: Lai līdz ar Kristus dzimšanas svētkiem katra sirdī ienāk prieks. Tas prieks, kurš saglabājas vienmēr un visos apstākļos, arī grūtībās un ciešanās. Tas, kurš nāk no Kristus no mūžības. Bīskaps Vilhelms Lapelis: Lai dodot sevi citam, piedzīvojam Ziemassvētku brīnumu! Liepajniekiem.lv | 
