Uzkāpšana “Karmela kalnā”, “Tumšā nakts”, “Garīgais dziedājums” un šajā dienā ceturtais no lielākajiem darbiem “Mīlestības dzīvā liesma”. Šo lekciju cikla laikā interesenti atklāja jaunas šķautnes sv. Jāņa no Krusta (attēlā) personībā, pateicoties lektores Vitas Vīksnes dzīvajam un līdzībās ietērptajam stāstījumam. Uzzinājām, ka saskaņā ar tā laika tradīcijām, 16. gadsimtā darbi bija jāraksta latīņu valodā, kas tika uzskatīta par "mūžīgo un neiznīcīgo" valodu. Taču viņš nolēma veikt lielu darbu - visu to, ko viņš zina par dzīvi, izsacīt savā dzimtajā Spāņu valodā, savu izvēli paskaidrojot, lūk, kā: "Mana dārgā dzimtā valoda ir viens no manu vecāku, laulības elementiem; un tāpat kā uguns izkausē dzelzi, lai kalējs pēc tam no tā varētu izkalt nazi, tā arī dzimtā valoda bija līdzdalīga manā piedzimšanā un ir viens no manas esamības iemesliem." Pateicoties viņa degsmei, vēl joprojām Jāņa no Krusta darbiem pievēršas daudzi cilvēki: mistiķi un dzejnieki, filozofi un psihologi, citu reliģiju pārstāvji, kultūras darbinieki un vienkārši cilvēki. Daudzus no viņiem saista humānās vērtības, kuras satur Jāņa no Krusta darbi, piemēram, valoda, filozofija, psiholoģija. Jānis no Krusta visiem pasludina patiesību par Dievu un cilvēka transcendento aicinājumu. Tāpēc daudzi no tiem, kas lasa viņa rakstus vienīgi to autora dziļās pieredzes vai dzejas skaistuma dēļ, apzināti vai arī pašiem to negribot apgūst viņa mācību. Starp citu, mistiķi kā mūsu svētais, ir lieli liecinieki Dieva patiesībai un skolotāji, pateicoties kuriem Kristus Evaņģēlijs un katoliskā Baznīca var rast auditoriju citu reliģiju pārstāvju vidū. Taču svētais Jānis no Krusta ir arī vadītājs tiem, kas meklē dziļākas attiecības ar Dievu Baznīcā. Viņa mācība ir ļoti bagāta; gan doktrinālajā ziņā, gan tā ir ļoti saistīta ar dzīvi. No viņa var mācīties arī teologi "kas ir aicināti intensīvāk izdzīvot savu ticības dzīvi un zinātniskos pētījumus vienmēr vienot ar lūgšanu". Lekciju cikla pēdējā darbā "Dzīva mīlestības liesma", kur Jānis no Krusta izsmeļoši apraksta pāreju no juteklīgās dievbijības uz garīgo tuvību ar Dievu, sacīts: kad cilvēks vairs nespēj domāt un gribas aktus lūgšanas laikā veic bez jebkāda gandarījuma, viņam pavisam mierīgi vajadzētu pieņemt šādu stāvokli. Tad viņš sajutīs mieru, klusumu un spēku, jo Dievs šajā laikā pats tiešā veidā baro dvēseli, dāvādams žēlastību gribai un noslēpumaini virzīdams to savā virzienā. Tas jau ir kontemplatīvās lūgšanas lādiņš. Mierīgi šo stāvokli uzturot, no mazas liesmiņas var izaugt kvēlojoša mīlestība. Lektore norādīja, ka Jānis no Krusta saka: “Cilvēks šajā pārejas posmā var kļūt uzupurējies un aktīvs kristietis, kas pilnībā atdevies Svētā Gara vadībai." Lai Dievs dāvā Vīksnes kundzei tik daudz žēlastību, ka viņa spētu īstenot ieceres uz šiem četriem lielajiem Jāņa no Krusta darbiem, iztulkot un publicēt tos, mūsu dzimtajā, Latviešu valodā. Diakons Andris Vasiļevskis | 
