Ziemassvētkus pēc senlatviešu tradīcijām svin 16% respondentu, bet 4% aptaujāto šos svētkus neatzīmē vispār. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav novērojamas būtiskas atšķirības iedzīvotāju Ziemassvētku svinēšanas paradumos. Pēc senlatviešu tradīcijām Ziemassvētkus visbiežāk svin sievietes, respondenti ar augstāko izglītību, latvieši, iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 54 gadiem, laucinieki, kā arī respondenti ar zemiem ģimenes ienākumiem (līdz 50 latiem uz vienu cilvēku ģimenē) un respondenti, kuriem nav personīgo ienākumu vai arī tie ir no 50 līdz 100 latiem mēnesī. Aptuveni puse no Latvijas iedzīvotājiem, kuri svin Ziemassvētkus, apmeklē Ziemassvētku dievkalpojumus (54 %). To skaitā daļa no šiem cilvēkiem dievkalpojumus apmeklē regulāri – katru vai gandrīz katru gadu (23 %), bet lielākā daļa Ziemassvētku dievkalpojumus apmeklē neregulāri – laiku pa laikam (31 %). Dievkalpojumu regulārie apmeklētāji salīdzinoši biežāk ir sievietes, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, mājsaimnieces, bezdarbnieki, iedzīvotāji ar zemiem ģimenes ienākumiem (līdz 50 latiem), kā arī tieši pretēji – ar augstiem ģimenes ienākumiem (virs 100 latiem uz vienu cilvēku ģimenē) un augstiem personiskajiem ienākumiem (virs 200 latiem mēnesī), pilsētu (izņemot Rīgas) iedzīvotāji, kā arī Latgales reģionā dzīvojošie cilvēki. Savukārt Ziemassvētku dievkalpojumus biežāk neapmeklē vīrieši, jaunieši (25-34 gadi), cittautieši, uzņēmēji, skolēni, studenti, kā arī iedzīvotāji bez personiskajiem ienākumiem un Vidzemes un Kurzemes reģionā dzīvojošie. Arī iepriekšējos gados lielākā daļa no iedzīvotājiem, kuri svinēja Ziemassvētkus, apmeklēja Ziemassvētku dievkalpojumus (2004.gadā - 60% un 2005.gadā 59%). To iedzīvotāju skaits, kuri atbild, ka regulāri apmeklē Ziemassvētku dievkalpojumus, gadu no gada turpina samazināties (kritums par 8% salīdzinot ar 2004.gada rezultātiem). Tāpat arī šogad mazliet palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri neapmeklē Ziemassvētku dievkalpojumus. 
| 
