No 16. līdz 22. decembrim viņš kopā ar Kustības Pro Sanctitate locekļiem bija Daugavpilī, kā arī Rīgā Sv. Jāzepa baznīcā, Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, Sv. Jēkaba katedrālē un Sv. Franciska draudzē. Priesteris Leonardo uzrunāja gan bērnus un jauniešus, gan arī pieaugušos. Ikdienas viņš stāstīja kādā veidā dažādas Jaunās Derības personas gatavojās Mesijas atnākšanai. Tāpat arī ikviens, kas piedalījās šajās rekolekcijās varēja sagatavot savas sirdis Jēzum, esot kopā ar Zahariju, Jāzepu, Simeonu, pravieti Annu un Mariju. Daži fragmenti no Guljelmo Džakvintas 1963. gada 15. decembra meditācijas “Ziemassvētku noslēpums”, kurus Pr. Leonardo izmantoja rekolekcijās: “Jāzeps zin, ka viņam vienīgi ir pienākums, ir juridiska pārstāvniecība, ka viņš tiks saukts par tēvu, bet, ka ir vienīgi šī Bērniņa patēvs. Viņš zin, ka vajadzēs pārvarēt grūtības, jo būtu neticami iedomāties, ka Kungs, kas viņam būtu uzticējis kādu misiju nebūtu devis skaidri saprast, kāds tam varētu sekot apjoms un grūtības. Jāzeps to visu pieņem ar pazemību, vienkāršību un gatavību. Visa viņa dzīve, pildot Dieva vēlēšanos, ir pilnībā veltīta Marijai un Bērniņam Jēzum. Kādā brīdī Kungs viņam teiks: “celies un ved Bērniņu tālu, uz Ēğipti”, un Jāzeps paklausīgi celsies, ņems Māti un Dēlu, un dosies uz Ēğipti. Šeit redzama arī Jāzepa iekšējā sagatavotība, protams, ne tik īpašā veidā kā tas bija Marijai, taču nešaubīgi viņā ir dziļas cieņas jūtas pret šo jaunieti, kuru Kungs ir uzticējis viņa gādībā - pret Bezvainīgo Jaunavu, un arī dziļa cieņa pret Bezvainīgās augli – Bērniņu Jēzu." "Blakus Simeonam ir kāda sieviete – praviete Anna – arī viņa, Svētā Gara vadīta nāk templī, lai sagaidītu Bērniņa nākšanu. Šīs personas, lai arī vispārējā, nekonkrētā veidā, zināja, ka vajadzētu nākt Mesijai un gaidīja tā atnākšanu; tātad viņu, kā gados vecu cilvēku, dzīve bija pilnībā vērsta uz šo cerību, uz šo gaidīšanu un tie centās sevi pašu, savas grūtības, kas bija radušās lielo gadu dēļ, savus trūkumus, vārgumus, kaites pārvarēt ar kādas pārākas degsmes palīdzību: ar Mesijas gaidīšanu. Viņu cerība tiek beidzot piepildīta, kad viens un otrs, gan Simeons gan Anna, var piekļaut pie sirds šo Bērniņu. To, ko mēs droši zinām par Simeonu, varam viegli iedomāties arī par pravieti Annu.” “Simeona dziesmā variet atrast plašu domu lidojumu, kas zināmā mērā pārsteidz, jo gados vecu cilvēku mēs parasti varētu iztēloties ar šaurāku domāšanu, tas arī tāpēc, ka, kā zināms, vecums psiholoğiskā ziņā nes sev līdzi ideju sašaurināšanās processu. Šajā fragmentā varam redzēt vīru, kas nedomā par sevi, bet ir priecīgs, jo beidzot viņam ir iespēja redzēt Israēļa cerību un ļaužu gaismu, lumens ad revelationem gentium. Mēs pat varētu teikt, ka varam rast šajā vīrā pirmo misionāro dzirkstelīti, jo Simeons runā par šo gaismu, kas ir atnākusi cilvēkiem”. Runājot par Dievmāti Mariju, priesteris Leonardo izmantoja interviju. Viņš jautāja: “Marija kā Tevi sauc?”. Tad deva atbildi, izmantojot trīs Marijas vārdus: pirmais - Žēlastības pilnā, otrais - Marija un trešais - Kunga kalpone. Priesteris Leonardo paskaidroja, ka pirmais vārds - Žēlastības pilnā ir tas, kuru Dievs pats deva Marijai. Vecāki Joahims un Anna viņai deva vārdu Marija, bet ar vārdu Kunga kalpone, Marija atbildēja Eņğelim. Arī mēs varam priecāties un līksmot kopā ar Jāzepu, Annu, Zahariju, Simeonu un Mariju, tāpēc, ka Jēzus ir tuvu! Pēdējā dienā, Kustība Pro Sanctitate dāvāja visiem rekolekciju dalībniekiem simbolisku atslēgu piekariņu ar Svētās ğimenes attēlojumu, lai Svētā ğimene palīdzētu visām Latvijas ğimenēm kļūt par svētām ğimenēm, un Jēzus būtu ğimeņu dzīves centrā. Pro Sanctitate
Liliane Bertrand, Ingrīda Čakārne | 
