Caur šo dziedinošo sakramentu ticīgais saņem ne tikai grēku piedošanu, bet arī garīgu spēku cīņā par šķīstību, cīnoties pret miesas iekārēm un nesakārtotām iegribām. Kā māca Katoliskās Baznīcas katehisms, „šķīstība nozīmē to, ka seksualitāte ir visā pilnībā integrēta personā un tādējādi ir sasniegta cilvēka kā miesīgas un garīgas būtnes iekšējā vienība” (Nr. 2337). Šo integrāciju un iekšējo vienību izjaucis iedzimtais grēks, kas hedonisma apstākļos jo īpaši ietekmē cilvēka jau tā spēcīgo seksualitāti. Dievs ir paredzējis, ka cilvēks pārvaldītu savas seksuālās vēlmes, sākot ar jutekļiem, īpaši acīm un ausīm, tad ar domām, bet izšķiroša ir mūsu gribas piekrišana. Tieši gribas piekrišanā nešķīstām domām un jūtām pastāv grēka morāliskā atbildība. Augt šķīstībā, savukārt, nozīmē ne tikai spēt kontrolēt savas seksuālās tieksmes, bet arī augt pašatdevē – auglīgā mīlestībā, kas izpaustos patiesā Dieva un tuvākā mīlestībā. Ņemot vērā cilvēka dabas ievainojamību, daudzus sociālos un kulturālos faktorus ģimenē un sabiedrībā, šķīstības tikuma saglabāšana nav iespējama bez Dieva žēlastības palīdzības. Tas nozīmē, ka mums jāizmanto Jēzus atstātie žēlastību līdzekļi. Starp tiem īpaši pieminami grēksūdzes un Euharistijas sakramenti. Pie sv. Komūnijas ticīgie visciešākā kopībā vienojas ar Kristu, kas dzīvoja šķīstībā virs šīs zemes un vēlas mājot tīrā, skaidrā sirdī. Uz šo kopību ticīgos sagatavo bieža grēksūdze, kuru saucam arī par gandarīšanas un izlīgšanas sakramentu. Šis Dieva žēlsirdības sakraments ir domāts tai integrācijai un vienībai, bez kuras šķīstības tikumu nav iespējams praktizēt. Bieža grēksūdze veicina zināšanas pašam par sevi, jo tās priekšnoteikums ir laba sirdsapziņas izmeklēšana. Godīgi izvērtējot savas egoistiskās tieksmes, vieglāk augt šķīstībā. Gandares sakramenta žēlastība palīdz izprast Dieva gribu konkrētās situācijās, atbilstīgi sekošanai Kristum tādā mērā, ar kādu mīlam citus cilvēkus pēc Pestītāja parauga. Bieža grēksūdze palīdz augt kristīgā pazemībā. Lepnība veicina nespēju cīnīties ar seksuālām tieksmēm, tās pārvaldīt. Grēksūdzes sakraments dod nepieciešamo gaismu, lai cilvēks varētu saprast un pieņemt savas vājības, kā arī žēlastību skatīt sevi objektīvo morālo normu un dabiskā likuma prasību ietvaros. Bieža grēksūdze labo sliktos ieradumus jeb netikumus. Īpaša vērība šķīstības tikuma saglabāšanai jāpievērš jūtu un iztēles savaldīšanai, mērenībai, pakļaujot saprātam cilvēka jutekliskās kaislības un vēlmes, kā arī kūtrībai, vēršoties pret slinkumu, grūtsirdību domās ar centību nemitīgā atjaunotnē. Jo biežāk iesim pie grēksūdzes, jo vairāk spēsim pakļaut garam nepakārtotās tieksmes. Bieža grēksūdze audzina mūsu sirdsapziņu, kas izspriež darbu morāliskumu: to labumu vai ļaunumu. Taisna sirdsapziņa ir saskaņota ar Dieva gribu, viņa morāliskiem principiem, kas izpaužas cilvēka dabā un seksualitātē. Jo biežāk ejam pie grēksūdzes, jo skaidrāka kļūst morālisko principu uztvere katram cilvēkam atbilstošā dzīves stāvoklī. Tad labāk redzam, ko Dievs vēlas, lai mēs darītu un kam dotu priekšroku. Dievs vēlas ne tikai lai mēs valdītu pār savām seksuālām tieksmēm, bet arī lai būtu auglīgi garā, nestu sv.Gara augļus savā dzīvē: mīlestību, prieku, mieru, pacietību, laipnību, labvēlību, uzticību, lēnprātību, savaldību (sal. Gal 5:22-23). Bieža grēksūdze nostiprina gribu. Stipra griba ir nesavtīga, bet vāja griba ir egocentriska. Vienīgi ar stipras gribas palīdzību cilvēks spēj uzupurēties un pakļauties Dieva gribai. Iedomīgos Dievs pazemo, ļaujot tiem padoties seksuālām tieksmēm (sal. Rom 1:23-24). Bieža gandarīšanas sakramenta pieņemšana nostiprina gribu pieveikt vislielāko ienaidnieku mūsu dzīvē, un tas ir cilvēka egoisms. Jo vairāk atsakāmies no egoisma, jo vairāk augam pazemībā, kas ir šķīstības tikuma pamats. Spēku liecināt par šķīstību un patiesu brīvību visatļautības gaisotnē var gūt tikai no Kristus, saņemot viņa žēlastību grēksūdzē un sv. Komūnijā. Bieža grēksūdze palīdz veselīgi kontrolēt sevi, savu egoismu. Kristus teica saviem sekotājiem: „Ja kāds vēlas man sekot, lai aizliedz pats sevi, ņem savu krustu un seko man” (Mt 16:24). Kontrolēt sevi, tātad, nozīmē pašatteikšanos, sekošanu Kristum, cenšanos mīlēt tā, kā Dievs ir mīlējis – „līdz galam” (Jņ 13:1), līdz ciešanu un krusta garīgajam auglīgumam. Bez līdzdalības Kristus Lieldienu noslēpumā nav iespējams cīnīties par šķīstību, saglabāt sakārtotu savu iekšējo un ārējo dzīvi. Bieža grēksūdze vairo Dieva žēlastību ar paša sakramenta pieņemšanu. Katrreiz, izpildot nepieciešamos nosacījumus (sirdsapziņas izmeklēšana, nožēla, apņemšanās laboties, grēku izsūdzēšana un gandarīšana), mūsos pieaug pārdabiskās dzīves klātbūtne un spēks. Mēs kļūstam svētāki, Kristum patīkamāki, aizvien noteiktāki centienos pēc cilvēka patiesā mērķa savā dzīvē. Gavēņa laikā, kas ir ticīgā cilvēka īpaša garīgā tuksneša pieredze, māte Baznīca atgādina, ka bieža grēksūdze aizvien pilnveido kristībā saņemto žēlastību, lai mūsos aizvien vairāk atklātos Jēzus Kristus dzīve, viņa attieksmes. Šādi arvien vairāk pieskaņojamies Kristum un padodamies sv. Gara vadībai. Tad cīņā par šķīstību mūsos īstenojas Lieldienu uzvara. 
| 
