Piektdienas vakarā, tiekoties krusta pakājē, svecīšu gaismā, varējām ieklausīties pāvesta Benedikta XVI vēstījumā 2007. gada gavēņa laikam, kas aicina Dieva mīlestības pilnību atklāt krustā. Meditatīvās dziesmas – lūgšanas un pāvesta vēstījuma vārdi bija kā vārti nākamās dienas pārdomām, uz kurām savās konferencēs vedināja klostermāsas Emanuēla un Katrīna. Pēc kā Jēzum slāpst manī? Kā Jēzus uzrunā mani caur vārdiem, kurus evaņģēlijā adresē samariešu sievietei pie akas? Šie un citi jautājumi palīdzēja atvērt plašāk mūsu sirds durvis. Krustaceļa lūgšanā pārdomājām – ar kādu skatienu katrā apstāšanās vietā Jēzus mūs uzlūko. „Kungs dedzīgi gaida, lai mēs vispirms atbildētu ar to, ka pieņemam Viņa mīlestību, ļaujamies, lai Viņš mūs pievelk pie sevis”, raksta pāvests Benedikts XVI Gavēņa vēstījumā. Kā Dieva mīlestībai atbildēja farizeji, sieviete, kura tika atvesta pie Jēzus nomētāšanai ar akmeņiem? Atbildi meklējām, strādājot grupās un iejūtoties šo cilvēku dzīvesveidā, domāšanā, uzvedībā. Adorācijas laikā katra rekolekciju dalībniece varēja pārdomāt – kādi grēka akmeņi nospiež, izvēlēties kādu no klostermāsu sagatavotās akmeņu kaudzes, lai pēc tam otrā pusē uzrakstītu ceļu, kurš no šī grēka vestu uz atgriešanos pie Dieva. Kad visi akmeņi bija paņemti, atklājās, ka zem tiem apslēpts sievietes siluets, kura nožēlā atrodas pie Jēzus kājām. Katra rekolekciju dalībniece šajās dienās varēja atklāt, ka, sevi dāvājot Kristum, no jauna var piedzīvot, cik ļoti viņu mīl Dievs. 
| 
