Lielās ceturtdienas vakars ir arī Jēzus aresta brīdis. Pirms šī aresta bija izšķiršanās. Lūgšana Ģetzemanes dārzā. Tajā atklājās Jēzus Kristus Personas būtība: kas Viņš ir, kādas ir Viņa attiecības ar Debesu Tēvu, Radītāju.
Kāpēc gan Jēzum jālūdzas pirms šī pārbaudījuma? Kāpēc Debesu Tēvs Viņam jau automātiski nedod visu nepieciešamo, lai Viņš varētu savu misiju šeit, virs zemes, izpildīt?
Mēs ticam, ka Jēzus Kristus ir reizē patiess cilvēks un patiess Dievs. Lūgšana Ģetzemanes dārzā apliecina, ka Jēzum Kristum ir arī divas gribas: gan cilvēka, gan Dieva griba. Pirmajos kristietības gadsimtos šo jautājumu uzdeva bieži: kā gan Dieva Dēlā varēja sadzīvot gan divas dabas — dievišķā un cilvēciskā, gan divas gribas — cilvēka griba un Dieva griba. Un kā tās bija saistītas? Kā tās kļuva par vienu gribu? Dievs un cilvēks darbojas vienā Personā.
Svētīgi ir pārdomāt un meditēt katru Jēzus Kristus dzīves mirkli, īpaši svētīgi — būt garā klāt arī tajos izšķirošajos brīžos, kurus svinam Baznīcas liturģijā. Tie ir noslēpumi, kuru saturs ir daudz dziļāks nekā ārējās darbības, kas redzamas visiem. Dievs sevi atklāj pazemīgajiem, atklāj tiem, kas no sirds Viņu meklē. Šajos Jēzus Kristus dzīves notikumos ieraugām, kāds Viņš ir patiesībā, ieraugām Viņa personības dziļumus.
Uzlūkot Dievu un pielūgt Viņu nenozīmē uz brīdi atstāt sevi, aiziet prom no sevis. Jēzus cilvēkiem ir daudz tuvāk, nekā parasti domājam, un reizē Viņš paliek bezgala pārāks, augstāks par mums. Uzlūkojot Kristu un domājot par Viņu, labāk saprotam, kas esam mēs paši un kas ir cilvēks. Vai arī mūsos ir divas gribas — dievišķā un cilvēciskā?
Mēs vēlamies kļūt Dievam tuvāki, vēlamies piedzīvot satikšanos ar Dievu, komūniju ar Viņu. Kā tā īstenojas? Kā mūsos sadzīvo šīs divas gribas? Vai tās viena ar otru nestrīdas? Vai viena otrai nerunā pretī? Jēzus lūgšana Ģetzemanes dārzā apliecina, ka cilvēka griba var brīvprātīgi piekrist dievišķajai gribai. Tās it kā kļūst par vienu gribu, lai gan paliek tāpat blakus, viena otru papildinot, viena otrai pieskaroties un pastāvot līdzās.
Šodien, Lielajā piektdienā, kad Jēzus Kristus Debesu Tēva rokās atdod savu Garu, centīsimies arī mēs savu cilvēcisko gribu saskaņot ar dievišķo!
Sāpes un ciešanas, kas mūs šķir no svētlaimes, ir pārejošas. Mēs izturēsim šo krustaceļu un Golgātu, ja būsim kopā ar Dievu, un sagaidīsim arī savu augšāmcelšanos. www.mieramtuvu.lv | 
