Bīskaps uzsvēra pateicības lielo nozīmi, pateicās priesteriem, kuri bija ieradušies uz svētkiem – Rīgas garīgā semināra rektoram - Jurim Jalinskim, Bērna Jēzus klostermāsām un Dominikāņu misionāru māsām, kā arī visiem brāļiem un māsām Kristū. Tāpat bīskaps pateicās arī tiem, kuri nebija klātesoši, bet gan garā šajos svētkos, kardinālam un pārējiem bīskapiem. Sprediķa laikā, bīskaps Vilhelms Lapelis uzrunāja tautu: “Iesākumā pirms 70 gadiem pāvests Pijs XI ar bullu nodibināja Liepājas diecēzi jeb bīskapiju, kas aptvēra Zemgales un Kurzemes novadus. Pirms tam šī teritorija piederēja pie Rīgas diecēzes. Par jaundibinātās bīskapijas pirmo bīskapu pāvests iecēla ilggadējo Ludzas dekānu prelātu Antoniju Urbšu. Šis pirmais bīskaps nodibināja dažus desmitus draudžu un svētdienas skolu gan bērniem, gan pieaugušajiem, kā arī atļāva mājās noturēt Sv.Misi. Katoļu skaits Liepājas diecēzē vairojās. Šo bīskapa darbību pārtrauca karš. 1944. gadā bīskaps Urbšs un vairāki citi garīdznieki emigrēja. Padomju laikā sava bīskapa uz vietas Liepājas diecēzē vairs nebija. Vienu vai divas reizes gadā bīskaps ieradās no Rīgas, lai ticībā stiprinātu ticīgos. Šādi ticības nebrīves apstākļi turpinājās piecdesmit gadus līdz 1991. gadam, kad pāvests Jānis Pāvils II iecēla jaunu bīskapu ar lielu dvēseļa gana talantu – Ludzas dekānu Jāni Buli, kuru par bīskapu konsekrēja Liepājas katedrālē. Mūsu diecēzē bīskaps Jānis Bulis svētvaldīja tikai četrus gadus, pēc tam viņu pāvests pārcēla uz jaundibināto Rēzeknes katoļu bīskapiju. Viņa ekselence bīskaps Bulis, šeit bija īsu brīdi, bet atstāja vērtīgu pieminekli, proti, Liepājas katoļu pamatskolai tieši viņa laikā tika kārts šūpulis. Sākotnēji bija tikai pārdesmit skolēnu, bet tagad jau 140 skolēnu. Skolēni tiek uzņemti konkursa veidā, jo vietu skaits ir nepietiekošs. 1995. gadā pāvests Jānis Pāvils II izveidoja atsevišķu Zemgales bīskapiju ar bīskapa sēdekli Jelgavā, no šī brīža Liepājas bīskapija aptver tikai vienu novadu – Kurzemi. Šai bīskapijai ar jaunajām robežām pāvests Jānis Pāvils II Vatikānā konsekrēja mūsu pašu suitu novada priesteri, kas ilgus gadus strādājis Vatikāna radio, monsiņjoru Ārvaldi Andreju Brumani. Liepājas bīskapijā ar jaunajām robežām tajā laikā bija tikai pieci priesteri un nebija neviena klostera. Apstākļi nebija viegli, bet cienījamais bīskaps, Viņa Ekselence Ārvaldis Andrejs Brumanis ticībā un lielā mīlestībā, sevi netaupīdams, visus talantus un dzīves gudrību, un rietumu augstskolās iegūto izglītību un zināšanas lika lietā, lai mūsu Kurzemīti-dievzemīti celtu Dieva saulītē. Viņa laikā tiek būvētas jaunas baznīcas Kolkā, Talsos un Pāvilostā. Pamati tiek likti arī jaunām baznīcām Saldū, Bārtā un Grobiņā. Pāvests uzdāvina Svētā Meinarda baznīcu ar draudzes centru un telpām klosterim, kas tiek pārvests no Vācijas, vispasaules izstādes Hanoverā, kā Vatikāna paviljons. Tas ir liels nopelns bīskapam Brumanim. Bīskaps tajā laikā uz Liepāju aicina brāļus dominikāņus. Tika uzbūvēts jaunais klosteris, kas veidojas kā garīgs centrs. Dominikāņi ir liels atspaids nelielajai Kristus saimei tajā laikā. Daudz labāk tiek aprūpētas draudzes, rit darbs ar jauniešiem, ar skolu jaunatni un pedagogiem, kas turpinās arī šodien. Dominikāņi palīdz Katehētikas institūta nodaļai Liepājā, uzstājas kristīgajā raidījumā vietējā televīzijā, palīdz Vatikāna raidījumu veidošanā ar garīgām un vēsturiskām uzrunām. Pavisam drīz bīskaps Brumanis aicina uz Liepāju ierasties Nabadzīgā Bērnu Jēzus kongregācijas māsas, kas līdz šim čakli kalpo mūsu diecēzē. Viņu klosteris šeit Liepājā ir kļuvis par mīļu pulcēšanās un lūgšanas vietu daudziem - gan bērniem, gan jauniešiem, gan pieaugušajiem. Māsas arī sagatavo sakramentiem un pasniedz mūsu katoļu pamatskolā. Jau septiņus gadus mūsu diecēzē darbojas dominikāņu māsas misionāres. Kopš diviem gadiem viņu otrais klosteris ir atvērts Kurzemes sirdī Kuldīgā. Māsas darbojas ar jauniešiem visā diecēzē, kā arī mūsus skolās, organizē bērnu un jauniešu nometnes, ļoti iecienītas ir kļuvušas nedēļas nogales rekolekcijas sievietēm un meitenēm. Māsas apciemo arī tos, kas ir ieslodzījumā, lai stiprinātu viņu cerību.” Liepājās bīskaps pastāstīja, ka pirms sešiem gadiem, viņam pašam bija tas gods ieņemt Liepājas bīskapa sēdekli un turpināt triju cienījamo priekšteču bīskapu aizsākto dvēseļu aprūpes darbu. Šajā laikā ir iesvētīta baznīca Kandavā, drīz tiks iesvētīta jauna baznīca Aizputē, iesākta baznīcas būvniecība Dundagā un Rojā. Pavisam drīz tiks iesvētīta arī jaunā Dominikāņu baznīca Jaunliepājā, kur līdz šim nebija nevienas katoļu baznīcas. Liepāja tiek celta vēl viena baznīca – Māras baznīca. Bīskaps Vilhelms Lapelis sacīja, ka pie baznīcu celtniecības darbiem viņš vēlas atzīmēt trīs garīdzniekus. Īpaši liels nopelns ir Ziemeļkurzemes dekānam Mediņam, kurš ar saviem spēkiem ir uzbūvējis baznīcu Kolkā, Talsos, kā arī Kandavā. Talsos patlaban tiek būvēta arī draudzes māja. Saldū pie būvniecības daudz ir palīdzējis dekāns Bezdelīga, bet pilnīgi ar saviem līdzekļiem ir uzcēlis baznīcu Pāvilostā priesteris Bruno Dānis. Sava sprediķa noslēgumā, bīskaps pateicās daudzajiem diecēzes priesteriem, kuri uzticīgi ir kalpojuši visu šo laiku, kā arī pateicās Marijas leģionam, kas diecēzē darbojas jau vienpadsmit gadus. Bīskaps Vilhelms Lapelis izteica pateicību LKSAA “Dzintars”, Mārtiņa de Porres palīdzības mājai, laikrakstam “Nāc”, interneta portālam “Katedrāle.lv”, kuri ikdienā palīdz ticīgajiem stiprināt ticību. Sv.Mises noslēgumā par kristīgo darbību Kurzemes bīskapijā pateicās arī bīskaps emerits Ārvaldis Andrejs Brumanis. Vārdu lūdza arī Rīgas garīgā semināra rektors Juris Jalinskis, kurš savā uzrunā apsveica Kurzemes bīskapiju ar šo nozīmīgo jubileju. Sanita Zustere, Vatikāna Radio,Liepāja | 
